Diriģents Andris Veismanis atgādina Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas "Mesija" - sev tik būtiskā opusa - tapšanas vēsturi un atskaņošanas tradīcijas, aicinot klausītājus uz Rīgas Sv. Jāņa baznīcu 6.aprīlī. Atskaņojumā piedalīsies solisti - Aija Veismane, Agneta Otaņķe, Mārtiņš Zvīgulis un Daniils Pogoriless, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris un ērģelniece Ilze Reine.

Andris Veismanis par darba vēsturi: ""Mesija" iesākumā nebija domāta lielam sastāvam. Pirmuzvedumā, kas notika 1742. gadā Dublinā, tas bija zēnu koris, altu balsis pastiprināja kontrtenori. (..) Daudz strādājot Anglijā, viņš sāka izmantot vietējos spēkus un britu izcelsmes dziedātājus.

Pēc Henrija Pērsela Hendelis ir viens no angļu klasiskās mūzikas pamatlicējiem. Bieži vien tiek rakstīts, ka viņš ir vācu-angļu komponists, ne tikai vācu, kāds viņš, protams, bija pēc izcelsmes.

Viņam veicās, ka viņš tika aicināts darboties Lielbritānijā un Londonā. Savi mīnusi, protams, bija darbībai operas žanrā, kurā viņš pārstāvēja gan muzikālo pusi, gan producēja šīs operas. Attiecīgi viņam piederēja visas tiesības uz tām izrādēm. Finansiālie zaudējumi ļoti atsaucās uz viņa veselību, un operas viņš zināmā mērā pārstāja rakstīt. Tas nav tikai tāpēc, ka viņš maina savu domu, bet viņš nonāca finansiālā krīzē, kā rezultātā viņam bija vispārēja ķermeņa paralīze, un viņš tikai pēc ļoti smagām procedūrām speciālos Vācijas kūrortos atguva spēju runāt, rakstīt un turpināt savu radošo dzīvi. Viņš pievērsās reliģiskajai mūzikai, jo operas bieži vien bija ļoti laicīgas. (..) 

"Mesija" ir sakrāla oratorija un tās uzdevums ir vēsts iznešana tautā caur garīgu un muzikālu iespaidu. Ne velti viņa kapa piemineklī, kas veidots Vestminsteres abatijā, kur apglabāti slavenākie britu komponisti, dzejnieki, rakstnieki un gleznotāji, ir "Mesijas" fragments.

Viņš pats uzskatīja, ka tas ir, iespējams, labākais viņa darbs. "Mesija" sevī ietver vairākas parodijas no viņa jau esošajiem, arī laicīgajiem darbiem. Daudzas melodijas ir kārtotas no viņa iepriekšējām oratorijām, serenādēm un citiem darbiem, kas pārveidoti korim, izveidojot kontrapunktu, kurā viņš bija liels meistars, un liels polifonijas meistars, ko mēs jūtam arī "Mesijā". Pats slavenākais ir "Alleluia" koris - pēc viņa paša izteikumiem, viņam parādījās vīzija, tāda, kāda ir Jāņa Atklāsmes grāmatā, kur viņš redz visu debesjumu un eņģeļus, kas slavē Dievu, tāpēc "Alleluia" ir veidojies. Pirmo reizi, kad "Mesija" tika atskaņota Londonā, karalis "Alleluia" laikā ir piecēlies, un kopš tā laika Lielbritānijā publika ceļas kājās, skanot "Alleluia" korim.