2. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģents Jāņa Stafecka koncerts "Paaudzes", kurā izskanēs gan JVLMA Kompozīcijas katedras studentu Edgara Cīruļa, Annikas Lankas, Žanetes Spirkas, Kristiāna Patrika Krastiņa un Pola Bernarda Bernota jaundarbi, gan arī vecmeistaru mūzika - Paula Dambja opuss Crux un Imanta Kalniņa simfoniskā miniatūra "Santakrusa".

LR3 studijā viesojās komponisti Edgars Cīrulis un Žanete Spirka, sarunā aktualizējot paaudžu tēmu – kā jaunie komponisti izjūt savu vietu starp iepriekšējām un nākamajām paaudzēm. Edgars Cīrulis uzsver, ka paaudžu aspekts ir neizbēgams mūzikā gan skaņdarbu, gan koncerta, gan visu iesaistīto cilvēku kontekstā. Žanete papildina, ka katram uztvere ir atšķirīga, jo arī paši studenti nāk no dažādām paaudzēm un atrodas starp tām.

Vai jaunajiem komponistiem ir savi muzikālie “tēvi” jeb iedvesmas avoti? Žanete Spirka piemin komponistu Lučāno Berio un citus, kā arī savus pasniedzējus Jāni Petraškeviču un Gundegu Šmiti, un atceras, ka kādreiz daudz klausījies arī Imantu Kalniņu. Edgars Cīrulis kā nozīmīgu iedvesmas avotu izceļ Deividu Lengu, franču spektrālistus un īpaši savu pedagogu Kristu Auznieku.

Žanete stāsta, ka kompozīciju apgūst jau no vidusskolas laikiem un šobrīd ir bakalaura pēdējā kursā. Viņa uzsver īpašo iespēju rakstīt orķestrim, kas ir viņas līdz šim lielākais darbs.  Edgars dalās ar savu kompozīcijas manifestu:

mūzikai jātiecas pēc skaistuma (kā emocionāla atsauksme), jābūt skaidrībai un jāveido laiks, nevis vienkāršs tā aizpildījums.

Viņš vēlas, lai mūzika būtu klātesamības aspekts un jēgpilna laika pieredze (“manifests” ir arī atrodams viņa mājaslapā). Žanete atklāj, ka viņai vēl nav sava manifesta, bet viņu interesē atrast un radīt mūzikā ko jaunu, kas ir ārpus ierastā, meklēt interesantas saskaņas un tic, ka katrai mūzikai ir atbilstoša vieta un laiks.

Sarunājamies arī par to, vai mūzikas šodien nav par daudz. Edgars atzīst, ka varbūt ir pārāk daudz informācijas vai “iepakotās” mūzikas, taču ne mūzikas. 

Žanete stāsta par savu skaņdarbu "Aisbergs", kurā viņu iedvesmojusi aisberga metafora – ledus gabala kustība un transformācija zem ūdens. Šī ideja kļuvusi par pamatu skaņdarba formai, kurā atspoguļojas arī dabas un dzīves norises, gan metaforiskā, gan emocionālā līmenī. Viņa uzsver, ka šis darbs viņai ir jauna, izaicinoša pieredze, pārejot no kamermūzikas uz orķestra žanru. Edgars savukārt atklāj par savu skaņdarbu Time is Another River (“Laiks ir vēl viena upe”), kas balstīts Borhesa dzejas motīvos un reflektē viņa paša emocionālo stāvokli, gaidot dēla piedzimšanu.

Skaņdarbā savijas laika, gaidīšanas, uztraukuma un prieka tēmas, un tas aicina klausītāju uz pilnīgas klātesamības pieredzi.

Abi komponisti iepazīstina arī ar kolēģu darbiem: Annikas Lankas "Slūžas" (par dzīves intensitāti un ūdens tēlu), Kristiāna Patrika Skrastiņa Memento Vivere (par dzīvesprieku), Pola Bernarda Bernota “Apburtais mežs” (izpētīti orķestra spektri no kamermūzikas līdz simfonismam). Tiek uzsvērts, ka koncertā būs dzirdama liela stilistiska dažādība, atklājot dažādu komponistu individuālos rokrakstus (“viens liels, skaists, kaleidoskopisks skats uz mūziku šajā gadsimtā”).