No 11. oktobra līdz 8. novembrim Rīgas Doma Kapitula zālē norisinās latviešu mūzikas festivāls “Latvijas rudens 2025”. Sestdien, 18. oktobrī, tajā piedalīsies Trio Tresensus - Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons), Uģis Upenieks (sitaminstrumenti). 

Viņi kopā muzicē jau desmit gadus, radot neatkārtojumu tembru un saskaņu paleti, kur satiekas latviešu mūzikas saknes, brīva improvizācija un mūsdienu komponistu dorsmīgie meklējumi.

Šajā koncertā ''Trio Tresensus'' līdzās jau repertuārā iegūlušiem Annas Veismanes, Andra Vecumnieka, Gundegas Šmites, Miķeļa Dzenuškas, Ievas Paršas un Diānas Gritānes darbiem izskanēs Artura Maskata, Toma Rudzinska un Platona Buravicka opusu pirmatskaņojumi. Bet rudens lapas klausītāji varēs izbaudīt arī Rīgas Doma dārzā, kas labi saskatāms no Kapitula zāles

Tiekoties ar Trio Tresensus, runājām par ansambļa desmito darbības gadu un gaidāmo jubilejas koncertu 30. decembrī, par kopā spēlēšanas maģiju, kuru, kā izrādās, veicina dalība citos ansambļos. Noskaidrojām kompnistus - favorītus, kuri šo desmit gadu laikā īpaši sadraudzējušies ar Tresensus, kā arī izcēlām citus jaundarbu autorus. Katram no komponistiem atšķirīgs skatījums uz instrumentu iesaisti, bet 18. oktobra koncertā Rīgas Domā komponiste Diāna Gritāne radījusi pat īpašu instrumentu sava darba atskaņojumam.

Aigars Raumanis: Vēlme pēc jaundarbiem ir ļoti praktiska - neviens jau pirms tam nebija rakstījis koklei, saksofonam un sitaminstrumentiem, un tad nu mums pašiem ir jārada repertuārs.

Mūsu pirmajos gados mēs vienkārši aranžējām un pārlikām mūziku. Tad sapratām, ka varbūt ir pienācis laiks kaut kam īpašam, tieši mums rakstītam.

Tad tie jaundarbi sākās, nu jau ir pāri 30 skaņdarbiem noteikti. Katru gadu mēs trijatā sarakstāmies un domājam, kam šogad pasūtīsim jaundarbus. Šogad sanāca diezgan daudz - 11. Gribējām desmit, jo mums ir desmit gadu jubileja, bet sanāca 11. Mēs vienmēr priecājamies par to, ka top kaut kas jauns, mums jau nākamgad ir trīs jaundarbi sarunāti, tas turpina virzīties uz priekšu.

Vai pasūtot jaundarbus autoriem dodat ļoti precīzas norādes?

Uģis Upenieks:

Katru reizi ir pārsteigums, kā kurš ir izlēmis - kurš būs vairāk solists, kurš pavadošais. Un izaicinājumi - kā koklei rakstīts, cik sitaminstrumentiem, cik uz katra sitiena paņemt lietas.

Kāds bijis maksimālais vālīšu skaits rokā?

Uģis Upenieks: Par laimi, laikam tikai piecas. Bija reize, kad bija jāpielīmē vālīte pie rokas, jo nebija citu iespēju (smejas).

Kā komponisti izmanto katra instrumentu iespējas? Ar viņiem tiekaties individuāli un parādāt, kādas vēl ir iespējas?

Līga Griķe: Ar katru komponistu tas ir atšķirīgi. Ir komponisti, kas piedalās procesā un ļoti daudz mēģina uzzināt par katra instrumenta iespējām. Ir tādi, kas nāk ar savu ideju un mēs cenšamies to pielāgot mūsu instrumentiem, lai tas labāk strādātu.

Bet ir ļoti skaisti, ka katram ir sava pieeja un mēs varam vienkārši būt blakus šajā procesā.

Ir kāds komponists, kurš jums radījis visvairāk darbu?

Aigars Raumanis: Mums ir divi favorīti. Agrīnā perioda favorīts ir Lauris Gatis Žarinovs, kurš vairs nav komponists, laikam nodarbojas ar ekonomiku. No viņa mums ir kādi četri skaņdarbi, bet ar daudzām daļām. Otrs laureāts no otrā darbības perioda ir Marita Semjonova. Viņa mums ir uzrakstījusi gan koncertu ar orķestri, gan skaņdarbu ar elektroniku, gan solo skaņdarbu. Viņa ir ļoti izpaudusies un mums daudz radījusi.

Vai klausītājiem būs iespēja arī redzēt to, kā darbosieties Kapitula zālē? 

Aigars Raumanis: Kapitula zāle ir skaista, neliela, bet ļoti skanīga. Cilvēki ir tuvu, viņi pastiepjot roku var aizsniegt instrumentus. Protams, mēs neaicinām uz šādu aktivitāti (smejas). Visu varēs ļoti tuvu redzēt, ļoti tuvu saklausīt, sadzirdēt un sajust.