Turpinām ielūkoties Jāzepa Vītola V starptautiskā vokālistu konkursa norisēs!

9. oktobrī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolā turpinājās atlases kārta, bet dienas noslēgumā uzzinājām rezultātus - vārdus, kuri tikuši konkursa pusfinālā. Signe Lagzdiņa iepazīstina ar sešiem no 13 šīs dienas dalībniekiem, parunā arī ar koncertmeistariem, bet pusstundas noslēgumā tiek nosaukti mūziķi, kuri tikuši pusfinālā. Starp citu, pieci no sešiem šīs dienas runātājiem ir tikuši pusfinālā un jau 11. oktobrī dziedās jaunam žūrijas sastāvam. 10. oktobrī, tāpat kā pirmajā atlases kārtā, konkursantus klausījās Aira Rūrāne, Andžella Goba, Zigrīda Krīgere, Viesturs Gailis, Roberts Hansons un Krišjānis Norvelis.

Šīs dienasgrāmatas lappuses raksta dalībnieki no atlases kārtas otrās dienas: Elizabete Laura Porgante, Jeļizaveta Galkina, Estere Katrīna Pogiņa, Filips Krauklis, Angela Parka un Brigita Reisone. Uzzinām arī koncertmeistaru izjūtas sarunā ar Līgu Šaku un Agnesi Egliņu, savukārt Aira Rūrāne apkopo žūrijas domas un noskaņojumu aizvadītajās atlases dienās.

Signe Lagzdiņa: Vai varat raksturot šīs divas atlases kārtas dienas?

Aira Rūrāne: Kā jau noslēgumā teicu konkursantiem, bija liels prieks un patiess baudījums klausīties visus konkursantus. Tas bija kā koncerts, un tiešām kvalitatīvs, interesants, aizrautīgs koncerts. Mākslinieki bija tiešām mākslinieciski un atraktīvi, un visādi citādi augstā līmenī.

Pieņemu, ka lielāko daļu dziedātāju Jūs jau pazināt. Cik daudz bija jaunu vārdu un pārsteigumu?

 Daudzi bija pazīstami, bet bija arī pārsteigumi - jaunie mākslinieki, kuri pēc vidusskolas aizbraukuši uz ārzemēm un tagad atgriežas pie mums un piedalās šajā konkursā. Tas noteikti bija pārsteigums.

Ārzemnieku vārdu nepietrūka?

Kā mēs smējāmies, varbūt ārzemnieki ir nobijušies, jo mums Latvijā ir ļoti daudz labu dziedātāju, viņi vienkārši domā - ja viņi nevar dabūt pirmās vietas, tad nemaz nav vērts piedalīties. Pasaulē Latvijas operdziedātāju ir daudz, tā kā varētu būt, ka visi sabīstas un tāpēc nebrauc. Bet varbūt arī laiks nebija pateicīgs - vairāki, kas bija pieteikušies, bija saslimuši, arī no ārzemēm.

Padalieties ar žūrijas darba aizkulisēm! Kādi bija kritēriji?

Tas vienmēr ir kopums. Zinu, ka konkursos ir jāatzīmē atsevišķas kvalitātes un pa punktiem jāizskata mākslinieks, bet tas ir kopums. Tas ir balss materiāls - kāds tas ir no dabas, cik krāšņs vai tembrāli pievilcīgs. Nākošais ir tehniskā varēšana, cik precīzi vai līdzeni ir sakārtots vokāls. Viens no nozīmīgākajiem ir mākslinieciskais, izjūta un emocionālais moments, ko vērtē arī publika, kas ne tik daudz un profesionāli orientējas vokālajā tehnikā. Viņiem primārais ir mākslinieciskais, emocionālais, vai mākslinieks aizkustina publiku vai nē.

Šodien visi žūrijas locekļi bija arī pasniedzēji Mūzikas akadēmijā - mēs esam pieraduši vērtēt ikdienā, tāpēc mums šis darbiņš bija nosacīti vienkāršāks, jo ir uztrenēta gan auss, gan sajūtas.

Tātad žūrijā strīdu nebija?

Mazliet par atsevišķiem māksliniekiem bija, kur skaitījām punktus, cik par un cik pret, tur mēs viens otram piekāpāmies, bet lielākais vairums bija bez strīdiem, vienbalsīgi. Es vēl teicu - cik jocīgi, ka visi esam tik vienoti savā vērtējumā.

Vai Jums ir prognozes par uzvarētāju?

Iekšēji man noteikti kaut kādas prognozes jau ir, kādi trīs vai četri mākslinieki. Ir tik interesanti - uzreiz skatos, ko viņi dziedās otrajā un trešajā kārtā, un mēģinu sevī saklausīt, kā viņi tajā varētu skanēt.

Vienmēr interesantākais ir pusfinālā, kur būs kamermūzika un Jāzepa Vītola dziesmas.

Jā, ne velti dalībnieki paši saka, ka otrā kārta ir visgrūtākā.

Jā, jo tur ir arī kamermūzika, latviešu kamermūzika. Ārzemniekiem varētu būt vienkāršāk izpildīt savas tautas komponistu skaņdarbus. Bet jāvar arī savienot kamermūziku un opermūziku vienā priekšnesumā - pāris sekunžu laikā pārslēgt savu aparātu un mentālo sajūtu, kā es izpildu vienu un kā otru mūziku. Tas ir sarežģīti.