Klusās nedēļas vidū tiekamies ar klavesīnisti Ievu Salieti un baroka vijolnieci Meretu Litī (Meret Lüthi) no Šveices (abas mūziķes ir arī ansambļa Les Passions de l’Âme dalībnieces), un mūsu sarunas centrā ir veseli divi skaisti notikumi.
Klusās nedēļas kulminācijā klausītāji dodas uz koncertiem rast mierinājumu, bet mūziķiem tas, protams, ir ļoti saspringts laiks –tiek atskaņoti vienlaikus tehniski sarežģīti un muzikāli ļoti atpazīstami skaņdarbi, un tas no mūziķa prasa lielu atbildību. Tālab sarunu sākam ar jautājumu, kā mūziķes noskaņojas šim laikam un kur rod spēku...
Abas mūziķes šonedēļ būs sastopamas divos saviļņojošos koncertos.
17. aprīlī pulksten 17 Rīgas pils kapelā skanēs JVLMA baroka orķestra un solistu koncerts "Džovanni Batista Pergolēzi Stabat Mater", kurā solisti būs soprānbalss īpašnieki Lelde Leimane un Rūdis Cebulis, savukārt atskaņojumu vadīs Mereta Litī. Pergolēzi savu slaveno "Stabat mater" rakstījis kā rekviēmu pats sev, būdams vēl pavisam jauns, bet ļoti slims. Kā tas atsaucas mūzikā, skaidro Mereta Litī.
Savukārt 18. aprīlī pulksten 16 Mereta Litī un Ieva Saliete aicina uz koncertlekciju Bauskas pilī "H. I. F. Bībera "Rožukroņa sonātes" Lielajā piektdienā".
Heinrihs Ignats Francs Bībers (Heinrich Ignaz Franz von Biber, 1644-1704) ir viens no izcilākajiem vācu baroka laikmeta komponistiem un vijoles virtuoziem, kura sacerētās "Rožukroņa sonātes" (Rosenkranzsonaten, 1676) ir viens no Rietumeiropas mūzikas augstākajiem sasniegumiem. Šo ciklu veido 15 vijoļsonātes un pasakaljas. Cikla sonātes ir sadalītas trīs grupās – piecas priekpilnās, piecas sāpju pilnās un piecas slavinošās. Katra sonāte veltīta vienam no rožukroņa noslēpumiem, aptverot zīmīgus brīžus Jēzus un Marijas dzīvē – no pasludināšanas līdz Marijas kronēšanai. Piecas sāpju pilnās sonātes (6.,7.,8.,9. un 10.) ir veltītas ciešanu laikam.
Būdams izcils vijoļvirtuozs, Bībers paplašināja sava instrumenta iespējas, izmantojot skordatūru – vijoles stīgu pārskaņošanu. Katrā sonātē stīgas tiek pārskaņotas, lai iegūtu īpašu skanējumu un varētu nospēlēt intervālu salikumus, kas uz tradicionāli uzskaņotas vijoles (G-D-A-E) nav iespējams. Savukārt 10. sonātē Die Kreuzigung ("Krustā sišana") vijoles vidējās stīgas tiek sakrustotas.
Abas mūziķes, kuras intervijā ar "Klasiku" plašāk pastāsta par šī darba tehniskajiem un emocionālajiem izaicinājumiem, būdamas ansambļa Les Passions de l’Âme dalībnieces, pilnu ciklu ieskaņojušas tvartā, kurš ticis novērtēts ar franču mūzikas žurnāla Classica gada balvu CHOC de l'année 2023.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X