10. decembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā gaidāms skaists un simbolisks notikums, kuru paši tā rīkotāji simboliski iedēvējuši par vijoļkoncertu – “Vijoles skaņas noslēpums. Jāņa Akuratera vijole – senais stāsts un mūsdienas”. Plašāk par šo zīmīgo notikumu "Klasikai" vēsta muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa, kura šovakar iejutīsies arī šī pasākuma vadītājas lomā.

Šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu ir restaurēta Jāņa Akuratera vijole. Dzejnieku spēlēt vijoli iemācīja viņa vecākais brālis Pēteris, zināms arī kā dziedātājas Ievas Akurateres vectēvs.

Atmiņās Akuraters stāstījis, ka vijoļspēle viņam ir īpaši noderējusi, kad jaunībā, būdams skolotājs, viņš mācījis skolās, kur citu mūzikas instrumentu nav bijis, bērniem dziedāt no rītiem korāļus. 1895.gadā Akuraters kopā ar brāli Pēteri un vēl diviem kaimiņiem izveidojuši vīru kvartetu un aizbraukuši piedalīties IV Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos. Kvartetā Akuraters spēlējis vijoli un dziedājis otro tenoru. No mūzikas instrumentiem Akuraters ir pratis spēlēt arī cītaru. Diemžēl dzejnieka cītara līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet vijole gan. Tā ir Akuratera kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

Akuratera vijole ir itāļu meistara Karlo Tononi (Carlo Tononi, 1675-1730) gatavoto vijoļu atdarinājums. Vijoles iekšpusē ir etiķete ar uzrakstu Carlo Tononi Bolognese Fece in Venezia I’ A 1740". Vijoli uzbūvējis nezināms 19. gs. otrās puses vācu izcelsmes meistars. Tā ir izgatavota no liesmainās kļavas, egles un melnkoka.

Šogad pēc restaurācijas vijole atkal ir atguvusi savu balsi – to ir iespējams spēlēt!

Un to 10. decembra pasākumā Akuratera muzejā ieskandinās viens no izcilākajiem mūsu vijolniekiem – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars Raimonds Ozols, bet pie klavierēm būs Andžejs Rancevičs. Koncertā gan uz Akuratera vijoles, gan uz vijolnieka paša instrumenta tiks atskaņoti latviešu komponistu darbi.

Par Jāņa Akuratera vijoli un vijoļbūvi šajā vakarā stāstīs restaurators un vijoļmeistars Ingars Rancevičs, kurš ar vijoļu restaurāciju nodarbojas kopš 1996. gada. Kopš 2007.gada viņš arī pats izgatavo mūzikas instrumentus. Līdz šim viņš ir uzbūvējis divdesmit piecas vijoles, vienu altu un vienu čellu un izgudrojis jaunu mūzikas instrumentu – ronda.

Vakara gaitā izskanēs arī fragmenti no Jāņa Akuratera darbiem, kuros izcelta vijoļspēles burvība (piemēram, stāsts “Vijolnieks un velns” un dzejolis “Andanta cantabile”).