28. septembrī VEF Kultūras pils kamerzālē notiks klasiskās mūzikas ģildes "Euterpe" rīkots kamermūzikas vakars "Iedomu realitātes. Stāsti balsij un klavierēm", kurā četrus britu un franču komponistu vokālos ciklus atskaņos mecosoprāns Irma Pavāre, baritons Nauris Indzeris un pianiste Helēna Laukmane. Īpašu gaismas partitūru veidojis Ivars Vācers.

Izskanēs Bendžamina Britena šūpuļdziesmas ("A Charm of Lullabies", 1947), Ralfa Vona-Viljamsa mīlestības soneti ("The House of Life", 1903) ar Dantes Gabriela Roseti tekstiem, kā arī Fransisa Pulenka "Banalités" (1940) un Morisa Ravela "Don Quichotte à Dulcinée" (1932-33).

Irma Pavāre atklāj: "Mēs ilgi domājām, kā šos četrus tik ļoti atšķirīgos ciklus savīt kopā un kas ir tas vadmotīvs, ko mēs īstenojam ar šo britu un franču komponistu mūziku. Atbilde atnāca pati - tā ir pusrealitāte, pusiedoma, pusfantāzija. Iezagsies arī zināma mistika.

Kamermūzika ir izaicinājums mums, jo neesam tipiski kamerdziedātāji - es esmu operdziedātāja, arī Nauris darbojas operas un operetes žanrā.

Kamermūzika ir pārbaudījums mums pašiem un mūsu balsīm, kas varbūt ikdienā radušas būt plašas un krāšņas, bet šeit  mēģinām to fokusēt un radīt iekšējo intimitāti, pat neļaut balsij skanēt pilnasinīgi. Domāju, jebkuram dziedātājam ir ļoti veselīgi un noderīgi gan no muzikālā, gan no balss veselības un elasticitātes viedokļa dziedāt kamermūziku.

Helēna Laukmane: "Un neaizmirsīsim, ka teksts kamermūzikā ir tikpat svarīgs kā mūzikālais materiāls. Dažreiz pat vairāk jādomā par tekstu, ko tajā brīdī pasaki. Visi šie komponisti ir brīnišķīgi mūzikā iemiesojuši tekstu, atliek tikai to izdziedāt."

Irma Pavāre: Pianistam šie četri cikli pavisam nav vienkārši, jo tā krāsa, ko dod instruments, brīžiem pat ir svarīgāka par stāstu, ko stāsta balss, viņi tik ļoti mijiedarbojas savā starpā. Ir vienam otru jāsajūt, cik tā pauzīte būs garāka, kur būs temporitma maiņas.

Mēs katru mēģinājumu to arī darām mazliet citādāk un ar katru reizi atklājam ko jaunu, ko būtībā var nofiksēt tikai šajā konkrētajā mirklī.

Nākamajā reizē tas atkal būs kaut kas dzīvs, kaut kas citādāks, kaut kas interesantāks, līdz ar to šos ciklus izpildīt kopā vienmēr ir kaut kas jauns. Tu atrodi kaut ko jaunu un atklāj gan mūziku, gan balsi, gan skaņu, gan arī tekstu."

Nauris Indzeris atklāj arī britu komponista Ralfa Vona-Viljamsa mīlestības sonetu cikla "The House of Life" teksta autora - 19. gadsimta itāļu dzejnieka un gleznotāja Dantes Gabriela Roseti - traģiskās mīlas stāstu. Kad dzejnieka pirmā sieva un mūza – dzejniece, gleznotāja un modele Elizabete Sidala – pāragri devās mūžībā, Roseti, bēdu sagrauzts, apglabāja savus sonetus kopā ar sievas pīšļiem, taču vēlāk tos atguva un publicēja krājumā “Dzīvības nams”.