Dziesmu svētku biedrība iedibinājusi jaunu Kormūzikas balvu, kurā tiks noteikti jomas spilgtākie notikumi un personības, kā arī aicina uz sarunām, lai izvērtētu 2023. gadā notikušos Dziesmu un deju svētkus,

Kormūzikas balvas mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023. gadā. Pretendentus balvai var pieteikt valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kultūrvietas, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas. Tiks noteikti spilgtākie notikumi un personības šādās kategorijās: Gada koris, Gada kora vadītājs/-a, Gada kormūzikas koncerts, Balva par mūža ieguldījumu kormūzikā, Gada jaunrade kormūzikā, Gada kormūzikas ieraksts, Pārsteigums kormūzikā un Gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā.

Lai ievadītu novembrī plānoto Dziesmu un deju svētku konferenci un augstvērtīgi uzsāktu gatavošanos nākamiem svētkiem, Dziesmu svētku biedrība veido 10 raidījumu ciklu, kur atskatīties uz aizvadītajiem svētkiem, izvērtēt veiksmes un neveiksmes, noteikt svētku attīstības virzienus visās nozarēs un svētkiem kopumā. Katrā raidījumā tiks aicināti piedalīties svētku dalībnieki, eksperti, organizatori, lai sarunu un diskusiju veidā pārrunātu aktuālas tēmas svētku tradīcijas attīstībai. Raidījumi būs skatāmi ik svētdienu, sākot ar 17. septembri, Dziesmu svētku biedrības "Facebook" lapā un mājaslapā, tos vadīs diriģents Mārtiņš Klišāns.

Sarunā ar Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētāju Intu Teterovski uzzinām, kā nonāca pie lēmuma, ka kormūzikas balva nepieciešama, kā praktiski noritēs pieteikumu iesniegšana, kuri būs tie, kuri noteiks objektivitāti un par gandarījumu balvu saņēmušajiem. Noskaidrojam, kāds mērķis un veidols būs sarunu ciklam "Vētījums. Dziesmu svētki", kā arī kora "Balsis" aktualitātes - jauno dziedātāju uzņemšanu un koncertu svētdien Cēsīs, kad tur noslēgsies cikls "Balsis zīmju valodā".

Ints Teterovskis: "Mūsu koru kultūra ir ārkārtīgi pilnvērtīga visos reģionos, visdažādākajos līmeņos – gan profesionālā, gan amatierkustībā. Tā kā ir Dziesmusvētku gads, mēs nolēmām, ka beidzot kaut kas tāds jāizdara. Ir daudz kolēģu, kuru darbu ikdienā nepamani, jo pašam ir liela noslodze un nesanāk satikties ar visiem kolēģiem un kopīgi atskatīties uz aizvadīto gadu, novērtēt, kā kuram viss sanācis. Kormūzikas dzīve reģionālajos kultūras centros vai pašvaldībās tomēr ir lielākais procents no tā visa, kas no kultūras vispār ir pieejams. Zinām, ka ir Dejas balva un Lielā mūzikas balva, bet tai kāds no milzīgās koru saimes reti tiek klāt, jo Lielā mūzikas balva sevi tomēr pozicionē kā profesionālās mūzikas balvu. Dejas balvai ir šis dalījums.

Arī Kormūzikas balvā esam atvērti ikvienam, jo mēs nedalām – kormūzika ir kormūzika visos iespējamos līmeņos, tāpēc aicinām pieteikties ne tikai profesionālos korus, bet arī visus amatierkolektīvus un skolu korus.

Uz kormūziku jāskatās visplašākajā iespējamajā veidā, un, izejot no pieteikumiem, arī skatīsimies, vai vajadzēs kaut ko dalīt vai nedalīt. Aicinām ne tikai pašus korus, bet arī visus koncertu organizatorus, pašvaldības un tos, kas ikdienā nodarbojas ar kormūziku, nebūt kūtriem un pieteikt savus labākos šai balvai.

Kādēļ radās doma par jaunu sarunraidījumu ciklu?

Dziesmusvētku cikls ir pieci gadi, un vienmēr pēc svētkiem ir izvērtēšanas konference. Pēdējās konferencēs man ir bijusi iespēja būt kā klausītājam, un tas vienmēr ir šķitis dīvaini. Ja tā ir izvērtēšana, tad vajag kārtīgi visu pārbaudīt, izvētīt, un tad lietas, kas varētu nākamreiz būt labākas, varētu atrisināt jau šajā konferencē, nevis tikai klausīties, kā mums gājis svētkos – labi vai slikti. Šoreiz pēcgarša pēc svētkiem ir diezgan laba, un domāju, ka tas ir lieliski.

Uz raidījumiem vēlamies aicināt visu jomu pārstāvjus – koprepertuāra lielās jomas mums ir kori, deja, pūšamie instrumenti, kokles – kolektīvi, kuriem valsts pasūta konkrētu repertuāru.

Pārējie, kas piedalās svētkos – amatierteātri un folkloras kopas – tomēr ir bez šī koprepertuāra. Būtībā ņemam galvenās, koprepertuāra nozares, kas ir Dziesmu svētku būtības pamatā.

Noteikti tiksimies gan ar dalībniekiem, gan profesionāļiem. Vīzija ir ne tik daudz atskatīties uz pagājušajiem svētkiem, bet iezīmēt, kas ir tas, kas traucēja, lai varētu ļoti augstvērtīgi un kvalitatīvi strādāt visu šo starpsvētku ciklu. Sāksim ar deju nozari, jau zinām, kas piedalīsies raidījumā, kas būs skatāms šosvētdien plkst. 16.00. Tās nav tiešraides, bet tiešraides formā veikti ieraksti. Sarunas vada Mārtiņš Klišāns, par ko viņam milzīgs paldies. Viņš ir Dziesmusvētku mākslinieciskais padomnieks, un viņa redzesloks ir visplašākais par visām nozarēm.

Sarunas būs ārkārtīgi interesantas, un tajās noteikti parādīsies arī kāds problēmjautājums.

Ceru, ka novembrī plānotajā Nacionālā kultūras centra konferencē ņems vērā arī jautājumus, kas tiek skatīti mūsu sarunās, un iekļaus tos darba kārtībā. Trīs raidījumi plānoti arī pēc konferences, kuros nespecifiski definēsim, kā gājis konferencē, ko varam paņem līdzi no šī gada konferences rezultātiem. Un arī to, kas varbūt vēl pietrūka, ko varētu dot kā labu ceļamaizi, gatavojoties jau nākamajiem svētkiem.