"Klasikā" tiekamies ar altisti Jevgēņiju Frolovu un čellistu Kristeru Mārtiņu Šīmani no kamerorķestra "Kremerata Baltica", lai plašāk runātu par koncertu "Jauns un negaidīts", kas 17. oktobrī pulksten 19 izskanēs Ventspils koncertzālē "Latvija". 

Grammy balvu ieguvušais kamerorķestris "Kremerata Baltica" tiek uzskatīts par vienu no Eiropas ievērojamākajiem starptautiskajiem ansambļiem, kura veiksmes viens no stūrakmeņiem ir unikālu programmu izvēle. Jaunā koncertprogramma piedāvā interesantu dialogu starp dažādiem mūzikas stiliem un laikmetiem. Koncerta pirmajā daļā skanēs Johana Sebastiāna Baha Dubultkoncerts divām vijolēm un stīgu orķestrim reminorā, Fēliksa Mendelszona 10. simfonija, ko talantīgais komponists sarakstīja vien 14 gadu vecumā, un Mečislava Veinberga Concertino čellam opus 43. Otrajā daļā iekļauts Pētera Vaska opuss Cadenza-Andante no Otrā čellkoncerta "Klātbūtne", kā arī trimdas latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa Ārija stīgu orķestrim, bet koncertu noslēgs Somijas autora Olli Mustonena Stīgu kvartets.

Visi četri koncerta "Jauns un negaidīts" solisti ir arī "Kremerata Baltica" dalībnieki, bet šajā vakarā lieliskie instrumentālisti palīdzēs atklāt katra skaņdarba dziļumu un emocionālo vēstījumu.

Vijolnieks no Lietuvas Džeralds Bidva ir "Kremerata Baltica" kamerorķestra koncertmeistars un regulāri uzstājas gan kā solists ar simfoniskajiem un kamerorķestriem, gan arī dažādos kamermūzikas ansambļos. Stella Zaķe ir jauna un talantīga vijolniece no Rīgas, kura guvusi atzinību par savu daudzpusību un meistarību, regulāri piedaloties dažādos festivālos un meistarklasēs. Magdalēna Ceple kopš 2021./2022. gada sezonas ir "Kremerata Baltica" solo čelliste, viņa spēlē dažādu žanru un stilu mūziku no klasiskās līdz džezam, bet jaunākā aizraušanās ir baroka mūzika. Jaunais čellists Kristers Mārtiņš Šīmanis ne vien sešus gadus ir "Kremerata Baltica" mūziķis, bet uzstājies kopā arī ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

Sarunā ar Jevgēņiju Frolovu un Kristeru Mārtiņu Šīmani – par koncertmeistara nozīmi orķestrī un demokrātiju, par Mendelszona agrīno briedumu, Baha nepieciešamību, Vainberga sakāpināto emocionalitāti un Vaska pārpasaulīgumu. Intervijas noslēgumā nedaudz ieskicējam arī nākotnes ieceres