"Klasikā" tiekamies ar čellisti Ilzi Gruduli un runājam par 27. novembrī plkst. 15 Lūznavas muižā gaidāmo koncertu: ar programmu Unexpected šeit viesosies Latvijas – Šveices mūzikas projekts Magnetic Bach: Aija Veismane-Garkeviča – balss, Ilze Grudule (Šveice) – baroka čells, Vinsents Flikigers (Vincent Flückiger, Šveice) – sempli, elektronika, Žoslēns Rafanels (Jocelyn Raphanel, Šveice) – dziedošās bļodas, zvani, elektronika. Īpašais koncerta viesis – multimākslinieks un komponists Uģis Prauliņš (sintezators, elektronika). 

Programmā: Adriana A. Cuello Piraquibis (1975) "Šūpuļdziesma", Uģa Prauliņa (1957) Dialogue. Quasi Sturm & Drang improvisation, Džona Keidža (John Cage, 1912-1992) Aria, Burkharda Kinclera (1963) Inventione ex re, Johana Sebastiāna Baha (1685-1750) Sarabanda no 2. Svītas čellam solo, Annas Veismanes (1976) Trīs dziesmas ar Emīlijas Dikinsones dzeju: Bring Me the Sunset in a Cup, Me! Come! un I Sing, elektroakustiskās improvizācijas.

Pirms koncerta plkst.14 Lūznavas muižā notiks Vinsenta Flikigera un Edītes Husares jaunākā kopprojekta – grāmatas Reitā vessem trusīni pī puiša - prezentācija. Vai Latgale šāda būs mūžīgi, vai tomēr tā mainās, kaut kam zūdot, bet kam citam nākot vietā? Šveices mūziķis un mākslinieks Vinsents Flikigers, pavadot Latgalē daudz laika, to savulaik iemūžinājis zīmējumu sērijā "Latgale laiku ritā", bet zīmējumiem radīt īsus stāstus uzaicinājis latgaliešu kultūras personību Edīti Husari. Nu abu sadarbība būs aptaustāma, apskatāma un izlasāma biedrības "LgSC" izdotajā grāmatā «Trusīni vessim reitā pi puiša» (latgaliski, vāciski un angliski).

Inta Zēgnere: Jūs un Lūznavas muiža. Kādas ir jūsu attiecības?

Ilze Grudule: Lūznavas muiža bērnībā saistījās ar vietu, kura kaut kur eksistēja, bet nekad nebija sanācis aizbraukt un apskatīties. Kopš Lūznavas muiža ir tāda, kāda tā ir, [ar tās cilvēkiem] jau uzreiz uzsākām sarunas, kā šo kultūrvietu ieskandināt: šī saikne bija abpusēja un es arī ļoti labprāt braucu šeit atkal un atkal, jo šī vieta ir tiešām viena no tām vietām Latvijā un varbūt arī Eiropā, kura mani ļoti iedvesmo. 

Ar ko?

Ar klusumu. 

Ar akustiku vai klusumu kā tādu?

Ar to biezo klusumu, kurā ir dziļums. Ar kokiem visapkārt, telpām un jaukajiem cilvēkiem. Ļoti iedvesmojoša vieta! Bet galvenais ir klusums, jo mūzika jau arī sākas un beidzas klusumā. Tamdēļ es ļoti, ļoti labprāt vienmēr atgriežos Lūznavas muižā.

Jā, Lūznavas muiža dzīvo savu ļoti interesantu dzīvi – gan izstādes šeit notiek, gan dažādas citas aktivitātes, un šosvētdien Lūznavas muižā notiks Vinsenta Flikigera un Edītes Husares kopīgās grāmatas Reitā vessem trusīni pī puiša atvēršana. Šis projekts, protams, arī saistīts ar jums. Kas tā par grāmatu, kas tiks atklāta?

Tas ir diezgan garš stāsts, kas aizsācies pirms gadiem pieciem, sešiem. Vinsents Flikigers ir multimākslinieks un mūziķis, bet viņš arī zīmē. Un pirms pieciem, sešiem gadiem viņš sāka skicēt un fiksēt dažādus priekšmetus lauku vidē, lai uzzinātu, kas tas ir.

Piemēram, viens no pirmajiem objektiem bija "pīna golds" jeb piena galds ceļa malā – dažāda veida koka konstrukcija, kas ir gandrīz pie katras mājas. Viņš ilgi klusēja, vēroja šīs konstrukcijas ceļa malās un tad pajautāja – bet kas īsti tas ir?

Jo pie dažiem parādās arī pastkastītes... Katram piena galdam ir savs raksturs. Tāpat kā savs raksturs ir katram piena galda saimniekam. Viņš fiksēja arī dažādus darbarīkus, kuriem ļoti grūti bija izprast pielietojumu, un Vinsents šos priekšmetus sāka skicēt: bija jau izstāde ar šiem zīmējumiem, un viņš iedomājās, ka varētu sadarboties ar kādu stāstnieku – lai šis stāstnieks savukārt no savas pieredzes un skatījuma uzrakstītu par šiem priekšmetiem interesantus notikumus. Tādā veidā Vincents uzrunāja Edīti Husari. Trīs gadus viņi strādāja pie šī projekta, un nu šī grāmata ir arī iztulkota – oriģinālvariantā stasti ir latgaliski, bet tulkojumi – angļu un vācu valodā. Un vēl Vincenta zīmējumi par šo tēmu.

Tas ir ļoti interesanti, ka šie abi mākslinieki uz šiem priekšmetiem skatās pilnīgi no cita leņķa: šveicietis, kurš regulāri brauc uz Latviju un Latgali – no sava viedokļa, un Edīte, kura ir uzaugusi šo priekšmetu viducī, no sava. Ļoti interesants projekts!

Vinsenta Flikigera izstāde ar šiem Latgales priekšmetiem notika Šveicē vai Latvijā?

Izstāde pabijusi daudzās vietās Latvijā – gan Sabilē, gan Rīgā, gan Lūznavā, gan Rēzeknē un arī daudzās vietās Čehijā un Šveicē. Ir ļoti interesanti vērot, kā to visu iztulko skatītājs – kas tas varētu būt par priekšmetu. Ļoti interesantas sarunas ir dzirdētas izstāžu laikā ap šiem zīmējumiem.

Un tad, kad būs atklāta izstāde, sekos koncerts, kurā jūs piedalīsieties kopā ar saviem domubiedriem. Kas tie būs šoreiz?

Šoreiz mēs būsim visi pieci. Jo Magnetic Bach projekts var izskanēt trīs, četru, piecu cilvēku sastāvā atkarībā no situācijas, un šoreiz būsim visi pieci. Vasarā šī programma izskanēja Sporta pils dārzos – bez Vinsenta Flikigera. Un nu mēs esam visi pieci: soprāns Aija Veismane-Garkeviča, Uģis Prauliņš ar sintezatoriem, Vinsents Flikigers ar sempliem, elektroniku, dažādiem pedāļiem un efektiem, un Žoslēns Rafanels, kurš spēlēs dziedošās bļodas un Šveices zvanus – par tiem ir atsevišķs stāsts. Šajā programmā savīsies dažādu mūzikas avotu komponenti.

Jā, Magnetic Bach bijuši daudzi dažādi projekti, tai skaitā arī "Mīteļa māja", kas bija 2014. gadā. Bet nosaukums Magnetic Bach – tas vēl nenozīmē, ka programmā būs tikai Baha mūzika. Bahs ir tikai viens no lielajiem grandiem, bet kas vēl būs?

Sākotnēji projektam kā impulsu ņēmām tikai Baha mūziku – tās bija čella svītas, un tas arī bija pirmais koncerts, kas pirms diviem gadiem tika atcelts – brīdī, kad jau bijām ieradušies Latvijā. Nosaukums ir palicis, un šajā programmā līdzās Baham nāk Mītelis – pastarpinātā veidā caur Uģa Prauliņa kompozīciju, kas rakstīta "sturm und dangr" ideju iespaidā, un Mītelis, kā mēs zinām, bija pēdējais Baha skolnieks, kurš strādāja Rīgā. Mums ir vairāki skaņdarbi, kas rakstīti senajiem instrumentiem – baroka čellam. Piemēram, Annas Veismanes cikls balsij un baroka čellam – tā gan ir adaptācija skaņdarbam, kas oriģinālā ir balsij un klasiskajam čellam, bet pirms gada mēs ar Aiju ierakstījām šo versiju tieši baroka čellam, un nu jau varu atklāt, ka sadarbība ar Annu turpinās un ļoti ceram, ka nākošajā gadā būs vēl viens opuss, kas tiks rakstīts tieši baroka čellam. Par to man tiešām ir ļoti liels prieks. Vispār mani ļoti interesē ieskatīties skaņdarbu radīšanas procesā, būt klāt, un mani fascinē, kas notiek komponistu galvās. Jo tas, ko mēs redzam uz nošu lapas, ir tikai viena no versijām, bet man vienmēr ir interesanti iedomāties, kādas ir tās citas versijas – tās, kuras nenonāk uz nošpapīra.

Kādas ir Annas Veismanes dziesmas, kādu pasauli kopā ar Emīlija Dikinsones dzeju tās atklāj?

Tās ir ļoti poētiskas, ar skaidru noskaņu un skaidru skatījumu, kurš ļauj kā caur savdabīgām brillēm ieraudzīt kaut ko, kas tevī iekšā – ar Emīlijas Dikinsones dzejas un Annas Veismanes mūzikas starpniecību. Mēs abas kopā ar Aiju šajās dziesmās peldoties, ieraugām katra sevi – ļoti interesanti, ko publika tajā visā pamana. Man ļoti, ļoti patīk šīs dziesmas! Pat vārdos nevaru izteikt, kāpēc, bet ļoti patīk. Priecājos par katru reizi, kad mums ir iespēja šīs dziesmas spēlēt un dziedāt.

Vairāk un plašāk - ierakstā. 

Par Magnetic Bach

Magnetic Bach ir mūzikas projekts starp Latviju un Šveici, kurā satiekas mūzikas partitūra un improvizācija, senais un jaunais, balss, baroka čells, Šveices kalnu zvani, sempli un sintezatori. Magnetic Bach skaņu estētikā dominējošās vienkāršās, skaidrās līnijas un horizontālie skaņu laukumi mūzikas elementus apvieno vienā veselā. Projekts ir piedzīvojums ausij. Koncerttelpas akustika un klasiskā mūzika kopā ar elektronisko, daudzviet improvizētu mūziku magnētiski apvienojas, kas iespējama vien nekonvencionālā koncertizpildījumā.

Sadarbība ar šveiciešu komponistu, Cīrihes mūzikas augstskolas profesoru Burkhardu Kincleru (Burkhard Kinzler) ansambļa dalībniekiem Ilzei Grudulei un Vinsentam Flikigeram (Flückiger) aizsākās jau 2016.gadā projekta Ein Zuhause für Müthel / "Māja Mītelim" ietvaros. Kinclers veido subtīlas aizgājušo gadsimtu skaņražu – Baha  Brāmsa vai Mīteļa – kompozīciju versijas, tādējādi dodot tām iespēju ienākt mūsdienu koncertzālēs jaunā ietvarā. Viņa kompozīciju vienreizīgums tika atzinīgi novērtēts cita starpā Latvijas Radio kritiķu vidū. Programmā «Unexpected» Ilze Grudule aicina uz sarunu Kinclera skaņdarbu čellam solo Inventio ex re un Baha Sarabandu.

Īpaši jāuzsver latviešu multimākslinieka un komponista Uģa Prauliņa dalība programmā. Viņa 2021. gada kompozīcija Dialogue. Quasi Sturm & Drang improvisation ir veltīta Magnetic Bach čellistei Ilzei Grudulei. Mākslinieks jau vairākus gadu desmitus ir viens no vadošajiem «cross-over» virziena pārstāvjiem Latvijā. Viņa kompozīcijas un projekti tikuši novērtēti ar nacionālajām gada balvām mūzikā, kā arī izpelnījušies starptautisku atzinību, piemēram, Stīvens Leitons (Stephen Layton), Mišala Petri (Michala Petri) un Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis (Danish National Vocal Ensemble) ar Prauliņa 2010. gada skaņdarba The Nightingale ierakstu 2013. gadā tika nominēti Grammy balvai divās kategorijās - "Labākā mūsdienu kompozīcija" un "Labākais kora izpildījums".

Programmas Unexpected divi pirmatskaņojumi notika 2022.gada aprīlī Latvijā – Mākslas centrā Sabilē, starptautiskās izstādes "Noir sur Blanc un citas krāsas" atklāšanā un koncertsezonas atklāšanas pasākumā Ērmaņu muižā. Programma izraisīja lielu publikas un koncertorganizētāju interesi, tāpēc projekts Magnetic Bach ar vēl diviem koncertiem šogad viesojās Latvijā: 19. augustā  koncerts notika Sporta pils dārzos Rīgā, savukārt 27. novembrī programma skanēs Lūznavas muižā. Koncertā Lūznavā sastāvam pievienosies Vinsents Flikigers (Vincent Flückiger) – elektronika, sempli. Pēc tam programma Unexpected skanēs festivālos Šveicē un Lietuvā.

Performancēs mūziķi ņem talkā vēl vienu Šveices elementu – kalnu ceremoniju zvanus, kas īpaši šim projektam vajadzīgajā lielumā tikuši izlieti darbnīcā Fonderie Brügger nelielā Šveices pilsētiņā netālu no Friburgas, kas strādā gadsimtiem ilgi veidotā skaņu objektu atliešanā. Diemžēl zvani ir izzūdoša parādība Šveices kalnos, tāpēc ar šo projektu mūziķi vēlas šiem skaņu avotiem piedot jaunu dimensiju, dot iespēju zvaniem turpināt skanēt jaunā formātā, bet visādā ziņā saglabājot to vēsturiskās references. Koncertos zvanus spēlēs Žoslēns Rafanels, kurš pieredzi krājis dažādos mūzikas projektos, kuros apvienojas vairāki mūzikas stili un tradīcijas.