No 13. oktobra Mākslas muzejā "Rīgas Birža" notiek piektdienu vakaru pasākumu cikls "Romantisma saloni", sniedzot iespēju iepazīties ar vācu romantisma laika, dzīvesstilu, mūziku, kristietību, poēziju un mākslu. 5. janvārī plkst. 17.30 Makarta zālē notiks jau septītais vakars "Saldās ilustrētās "Bavāriešu dziesmas"", kurās klausītājus gaida jaunatklājumi. Mākslas muzeja krājumā jau 70 gadus atrodas 19. gadsimta vācu mākslinieka Eižena Napoleona Neireitera (1806-1882) Minhenē izdotās “Bavāriešu kalnu dziesmas” (1831) ar brīnišķīgajām ilustrācijām un četru dziesmu notīm. Salonu vakarus vada Mākslas muzeja Rīgas Birža vadītāja, mākslas vēsturniece Mag. art. Daiga Upeniece, kura sadarbībai un šī krājuma pirmatskaņošanai aicinājusi senās mūzikas pētnieku, JVLMA asociēto profesoru un Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču, Vīnē studējošo dziedātāju Ievu Sumeju un vijolnieci Lauru Šarovu.

Sarunā ar Ievu Sumeju un Māri Kupču - par neierasto pievēršanos 19. gadsimta mūzikai, izloksnēm vācu valodā un “Bavāriešu kalnu dziesmu” īpatnībām, vokālās mākslas studijām Vīnē un meistarklasēm pie Viljama Kristija.

Māris Kupčs: Ja līdz šim pamatā esam nodarbojušies ar 18. gadsimta mūziku, tad šis ir 19. gadsimts ar Steinway klavierēm, kuras spēlēšu. Pasākums ir, kā teica tā iniciatore Daiga Upeniece, kā salons. Tas nozīmē to, ka būs runāšanās un muzicēšana.

Muzeja fondā ir šis ārkārtīgi interesantais 19. gadsimta 30. gadu izdevums ar meldijām, bet tas nav galvenais - tur ir tik skaisti zīmējumi! Tas tiešām ir mākslas darbs.

Ieva Sumeja: Pasākumā mēs dziedāsim arī Johana Ādama Hillera ārijas no viņa dziesmuspēlēm, kā arī, piemēram, Šūberta dziesmu - tāds interesants repertuārs.

Māris Kupčs: Un ne tikai - arī vienu Marijas Malibrānas barkarolu, kas ir sarakstīta pēc tiroliešu tautasdziesmām, kuras, protams, ir ļoti grūtas. Es it kā runāju vāciski, bet šī valoda…

Ieva Sumeja: Un vecā druka...

Cik daudz dziesmu šajā krājumā ir?

Māris Kupčs: Četras. To nav daudz, zīmējumi un teksts aizņem vairāk. Būtībā tas ir kaligrāfijas un zīmēšanas paraugs. Mākslinieks tajā brīdī bija ļoti jauns. Viņam viens vārds ir Eižens un otrs ir Napoleons, un trešais Neireiters. Jau 30. gados ar Napoleona vārdu - es pieņemu, ka tur varēja būt diezgan savādi pēc visām tām jukām, ko Napoleons bija izdarījis. Katrā ziņā, ļoti interesanti.

Man patīk mākslas un mūzikas mijiedarbība, arī dzejas mijiedarbība - tā šoreiz nebūs, bet to mēs kādreiz arī esam darījuši. Tas nebūs koncerts, bet sarunas un mūzika. Mēs padziedāsim, pamuzicēsim un redzēsim, kā izdosies.

Cik interesantas ir šīs dziesmas balsij?

Ieva Sumeja: Es ļoti jūtu Bavārijas kalnu ietekmi tādēļ, ka melodijas ir jodelējoša tipa, ar ko pirms tam nebiju saskārusies, un tas man šķita ļoti interesanti - tieši sekstu gājieni. Protams, arī teksti - atšifrēt vārdus bija diezgan sarežģīts darbs, jo tā nav mūsdienu vācu valoda, bet mēs to izdarījām. Balsij, brīnumainā kārtā, tās ir ļoti ērtas un interesantas, tāpēc ceru, ka arī klausītājiem patiks.

Māris Kupčs: Bet tu tur nejodelēsi?

Žēl (visi smejas).

Māris Kupčs: Mēs pieturēsimies pie akadēmiskākas manieres, tas tā arī vairāk  domāts.