"Mūziķu acis šajā vakarā bija miklas un bezgalīgas pateicības pilnas. Mums atliek vien domāt, ka Maestro nonācis labā sabiedrībā – pie saviem vecākiem, kas viņu loloja, pie skolotājiem, pie daudziem kolēģiem un draugiem, un tas, kas noteikti paliek šaipus, ir mīlestība, kas nezūd, un daudzie maestro ieraksti, kuru vērtība tikai augs un augs," saviļņoti saka Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, kura 15. janvārī pēc Bavārijas Radio simfoniskā orķestra ielūguma klātienē apmeklēja Marisa Jansona piemiņas koncertu, ko "Klasika" piedāvāja baudīt tiešraidē.

Kādas noskaņas valdīja šajā vakarā – nomāktība vai gaišas, pateicīgas skumjas? "No visa kā pa druskai," atzīmē Gunda Vaivode. "Lai arī Maestro ilgstoši un bieži slimoja, viņa aiziešana visiem bija ļoti pēkšņa. Līdz ar to tas viss vēl ir dzīvs, nesadziedēts, kaut arī 40 dienas it kā ir pagājušas...

Nevarēja būt piemērotāka skaņdarba par Mālera Otro simfoniju "Augšāmcelšanās", lai godinātu tik lielu personību.

Tas ir skaņdarbs, ko Maestro pats ļoti bieži ir atskaņojis, un darbs, kas uzstāda lielos, būtiskos jautājumus, kas mūs visus sagaida pēc aiziešanas – cauri šaubām, sāpēm un pat ticības zudumam, cilvēks, kas no Dieva ir nācis, pie Dieva atkal nonāk.

Ir labi, ka man bija iespēja būt klāt ne tikai pašā koncertā, bet arī mēģinājumā, jo tad tās emocionālās slūžas tika palaistas vaļā:

korim sākot dziedāt brīnišķīgo epizodi "Kas radīts, tam jāaiziet, kas aizgājis, tam jāatdzimst", asaras vienkārši bira kā pupas.

Jo man ļoti labā atmiņā ir paša Marisa diriģētais koncerts Sanktpēterburgā – katrs viņa žests, katra nianse. Toreiz, starp citu, koris "Latvija" bija sasēdies aiz orķestra un sākumā nepiecēlās – skaņa nāca it kā no pazemes, lai vēlāk, pieceļoties, notiktu gan fiziska, gan garīga augšāmcelšanās. Minhenes koncertā dziedāja Bavārijas Radio koris, kura mākslinieciskais vadītājs arī bija Mariss Jansons, un bija absolūti fantastiskas solistes – soprāns Golda Šulca un alts Gerhilde Rombergere."

Vairāk un plašāk šeit!