12. februārī pulksten 18 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē gaidāms kamerorķestra "Sinfonia Concertante" koncerts "Concerto I & J", kurā soliste būs vijolniece Terēze Zīberte-Ijaba, bet pie diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma, ar kuru plašākā sarunā tiekamies otrdienas "Pārmijās". 

Kamerorķestris "Sinfonia Concertante" turpina koncertu ciklu "Concerto no A līdz Z", kas vairāku gadu garumā iepazīstina klausītājus ar plašu latviešu komponistu loku, veidojot programmas alfabētiskā secībā no A līdz Z un īpaši aktualizējot jaundarbus. 12. februāra koncerts "Concerto I&J", ar kura daudzveidīgo programmu tiks atzīmētas arī vairākas nozīmīgas jubilejas, vienlaikus būs veltījums talantīgās vijolnieces, izcilās pedagoģes un JVLMA Stīgu katedras vadītājas profesores Terēzes Zībertes-Ijabas dzimšanas dienai. 

Sarunā ar diriģentu Gunti Kuzmu – gan par sadarbību ar orķestri "Sinfonia Concertante" un Andra Sējāna jaundarbu, gan šķietami labi zināmo Jāņa Ivanova daiļradi, kurā arī Guntim ir jauni atklājumi... 

Par koncerta emocionālo kulmināciju kļūs Andra Sējāna jaundarba "Rīta vingrošana" vijolei, stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem pirmatskaņojums. Skaņdarbs veltīts divām izcilām personībām – vijolniecei Terēzei Zībertei-Ijabai, kura to atskaņos kā soliste, ar šo pirmatskaņojumu atzīmējot savu apaļo jubileju, un komponistei Elgai Igenbergai, kuras personība iedvesmojusi darba tapšanu un kura šogad tiek godināta 105. dzimšanas dienā.

Darba iedvesmas avots ir Elgas Igenbergas personība, mūzika un viņas ilgstošais darbs Latvijas Radio, dzīvajā spēlējot klavieres rīta vingrošanas raidījumiem. Kā norāda komponists Andris Sējāns, skaņdarbs atklāj gan gaišumu un ironiju, gan arī reflektē par radošas personības vietu autoritārā sistēmā, kolektīvās disciplīnas un iekšējās brīvības pretnostatījumu.

Liene Jakovļeva: Vai tev jau ir nācies muzicēt kādā no šī cikla koncertiem?

Guntis Kuzma: Atceros pašu pirmo koncertu, kurā nospēlējām Alvila Altmaņa Kamersimfoniju – ar to arī viss sākās. Andrim Vecumniekam šī patiešām ir brīnišķīga ideja – soli pa solītim atgādināt jau zināmas lietas, gan atklāt ko jaunu, jo Sinfonia concertante – tie allaž tomēr ir kaut kā jauna meklējumi. Un tā ir arī šajā reizē, kad skanēs pirmatskaņojums. Programma, kuras idejas autors ir Andris Vecumnieks, izveidojusies ļoti interesanta – viņa veidotās programmas tiešām allaž ir ļoti, ļoti pārdomātas un interesantas.

Protams, ka tieši jaundarbi vienmēr raisa lielu interesi. Opusa "Rīta vingrošana" autora Andra Sējāna uzvārds gan nesākas ar "i", bet šis darbs ir cieši saistīts ar Elgu Igenbergu, kurai tieši šodien, 10. februārī, ir 105. dzimšanas diena.

Šī darba atskaņošanā piedalīsies ne tikai stīgu orķestris: būs arī sitaminstrumenti un elektronika, un, protams, soliste – vijolniece Terēze Zīberte-Ijaba, kurai ir skaista jubileja. Mēs labi zinām Elgas zinām Igenbergas hitus "Sniegpulkstenītes" un "Rīgas bulvāri", bet šajā opusā ievijas motīvi no viņas spēlētajiem skaņdarbiem rīta vingrošanas pārraidēm. Tie ir brīžam diezgan truli marši, kas pavadīja rīta vingrošanu, kas tolaik bija ārkārtīgi aktuāla. Šo citātu kombinācijas tad arī skanēs Andra jaundarbā: gan asprātīgas, gan ironiskas, gan smeldzīgas un arī skumjas. Būtībā šis skaņdarbs ir vienas dienas raksturojums Igenbergas dzīvē: viņa pamostas no viena sapņa, pāriet citā sapnī, tad ir atmošanās, tad ir steidzīgs brauciens ar tramvaju uz Radio, un tad ir dažādie marši, kas vienā brīdī pārtop tādā kā murgā… Domāju, ka spēlēt tādu mūziku un tik lielu talantu izpaust šādā veidā – tas Igenbergai varēja būt ļoti mokoši... Taču skaņdarbs beidzas ar ļoti poētisku un lirisku epizodi.

Vai solistei Terēzei Zībertei-Ijabai arī būs kārtīgi jāizvingrojas savā partijā?

Jā, viņas partija ir ļoti virtuoza, sarežģīta, grūta un prasa tiešām ļoti augstu meistarību, taču Andris Sējāns atradis tieši Terēzei raksturīgo kantilēnu, kas viņai tik labi padodas. Es to nesauktu par koncertu, lai gan koncertiskums un saspēle – tas viss šeit ir iekšā. Un, protams, arī zināma daļa teatralitātes.

Vai ideja, ka tieši Andrim Sējānam jāsatiekas ar Elgu Igenbergu, arī pieder Andrim Vecumniekam?

Jā gan, tā ir Andra Vecumnieka ideja. Andris Sējāns pašreiz studē kompozīciju Mūzikas akadēmijā, ja nemaldos, otrajā vai trešajā kursā, un šis ir viens no darbiem, ko viņš paveicis studiju kursa ietvaros. 

***

Programmas klasisko kodolu veido Jāņa Ivanova "Sinfonietta" stīgu orķestrim – darbs, kas, neraugoties uz savu māksliniecisko vērtību un salīdzināmību ar komponista slaveno 14. simfoniju, koncertdzīvē skan salīdzinoši reti. 2026. gadā komponistam tiek atzīmēta 120 gadu jubileja.

Līdzās Ivanovam skanēs arī Romualda Jermaka svīta "Sešas latviešu tautasdziesmas" kamerorķestrim – apliecinājums komponista radošajam azartam, vitalitātei un dzīvespriekam. Ar šo skaņdarbu Romualds Jermaks tiks godināts 95 gadu jubilejā.

Īpaša vieta programmā atvēlēta jaundarbiem. Līdzās Andra Sējāna jaundarbam "Rīta vingrošana" klausītājiem būs iespēja dzirdēt Jēkaba Jančevska skaņdarba "Klavigo" otro pirmatskaņojumu – šoreiz versijā stīgu orķestrim un klavierēm. Darba pamatā ir mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei, savukārt tā simfoniskā versija pirmatskaņota 2025. gada Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku simfonisko orķestru lielkoncertā "Daudzskanīgais debesjums".  Stīgu orķestra versija ir ne mazāk dinamiska, spriega un spilgti atklāj komponista teātra domāšanu un simfonisko vērienu.

Koncerta programmā iekļauts arī britu komponista Lezlija Īsta kora dziesmas "Latvijā" (teksts – Valters Nollendorfs) instrumentācijas pirmatskaņojums, ko veidojusi Daniela Danenbergsona.  Komponista saikne ar Latviju pēdējos gados kļuvusi arvien ciešāka, un šis darbs organiski iekļaujas koncertcikla alfabētiskajā koncepcijā.