Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga sezonas noslēguma koncertā 22. maijā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Jāņa Petraškeviča Kamersimfonija 34 instrumentiem un solo perkusijām Echoing Distances. Solists tajā būs sitaminstrumentu virtuozs Guntars Freibergs.

Viņš atklāj, ka sadarbība ar komponistu aizsākusies pirms gadiem diviem, kad mūziķis piedalījies cita opusa atskaņojumā: "Tas bija kamermūzikas žanra darbs, Music for four stages, un tobrīd pirmoreiz padziļināti saskāros ar Jāņa mūziku. Tā mani uzreiz ļoti uzrunāja. Sāku pētīt arī citus viņa darbus, mums izveidojās arī labs cilvēciskais kontakts, un tas pakāpeniski attīstījās līdz tam, kad Jānis bija ar mieru man uzrakstīt lielu darbu solositaminstrumentiem ar orķestri. Tas bija ļoti ilgs process, kamēr šis darbs tapa, pa vidu vēl pandēmijas situācija.

Lielākā vai mazākā mērā mēs pie šī opusa strādājam gandrīz pusotru gadu..."

Savulaik komponists izteicies, ka viņa mūzikas valoda pamazām attīstoties tādā virzienā, ka tajā mazliet mazāk kļūst trokšņu un mazliet vairāk – konkrētu skaņas augstumu. Vai tas jūtams arī jaunajā opusā?

"Tieši par šo darbu Jānis man teica, ka tas viņam esot kā neliela robežšķirtne – viņam pašam liekoties, ka viņš šeit nedaudz izkāpis no tā sava perioda, kad rakstījis pieklusinātāku mūziku," atklāj Guntars Freibergs.

"Pārsvarā šeit sitaminstrumentiem dominē noteikts skaņas augstums – marimbai un vibrofonam, taču pietiekoši daudz ir arī perkusiju – ir šķīvji, kongas, bongi. Bet ar nošu augstumiem sitamenstrumentos tā lieta ir ļoti interesanta, jo tajos ne vienmēr ir ļoti strikti saprotams, kur ir noteikts skaņas augstums un kur tā nav. Kaut vai manis minētajās kongās vai bongās arī ir skaņas augstums. Tā ir vēl trešā stadija starp noteiktu un nenoteiktu skaņas augstumu – abstrakts vai aptuvens skaņas augstums. Arī orķestra partijās Jānis bieži izmanto ceturtdaļtoņus un citas sīkas vienības, tāpēc domāju, ka tā izpratne par noteikto vai nenoteikto toņu augstumiem ir diezgan nosacīta. Vai arī ļoti plaša."

Līdz šim kopā ar LNSO Guntars Freibergs atskaņojis Erki Svena Tīra Ceturto simfoniju Magma. Varbūt ir nekorekti salīdzināt kamersimfonijas ar koncertiem, taču – varbūt mūziķis redz kādas kopējās estētiskās līnijas, kur tas, ko raksta Jānis Petraškevičs, ir kaut kādā ziņā dombiedrībā ar to, ko raksta citi sitaminstrumentiem?

"Tieši tāpēc pašos pirmsākumos uzrunāju Jāni šāda darba radīšanas sakarā, jo redzēju – Jānim ir milzīgs potenciāls aizpildīt nišu, kas šobrīd sitaminstrumentu un simfoniskās mūzikas kontekstā ir vēl diezgan brīva, tukša.

Kas Jāņa kompozīcijas atšķir no lielākās daļas simfonisko darbu, kur ir sitaminstrumentu solopartijas – viņam ir fantastiska niansētība visos aspektos. Gan formas, gan tembru ziņā, gan tehniskajās variācijās – visos iespējamos aspektos viņa darbi ir nostrādāti līdz pēdējam sīkumam, līdz mazākajai niansei! Tie ir ļoti niansēti, savā ziņā trausli.

Jāņa Petraškeviča darbi ir kā ārkārtīgi smalks audekls!

Tas ir kas tāds, ko līdz šim sitaminstrumentu repertuārā ar orķestri var sastapt patiešām reti. Pats Jānis secinājis – ja paklausās šāda žanra kompozīcijas, visi darbi lielākoties ir tādi bombastic. Tas arī man bija kā neliels apliecinājums, ka Jānis būs pareizais cilvēks šādam darbam.

Cik nu pagaidām pats esmu šo darbu iestudējis, esmu sapratis, ka rezultāts ir tieši tāds, kādu gaidīju, uz ko ļoti cerēju.

Izteiksmes līdzekļu ziņā Jāņa darbs ir daudz niansētāks un jutekliskāks, jūtīgāks, nekā lielākā daļa sitaminstrumentu repertuāra."

Vaicāts, vai piedalījies šī darba tapšanā ar tehniskiem padomiem vai citām smalkām virtuves lietām, Guntars Freibergs atbild noliedzoši: "Ļoti minimāli, varbūt tikai informējis Jāni par kādām tehniskajām lietām, bet principā jau pati pirmā partijas versija, ko viņš man parādīja, bija pilnīga – man bija diezgan maz ko piebilst no sava instrumentālista skatpunkta. Tas arī ir ļoti interesanti – it kā pagājis ilgs laiks, kopš sitaminstrumentiem tiek rakstīts daudz jaunās mūzikas, tomēr joprojām nevar teikt, ka komponisti justos superkomfortabli, rakstot šiem instrumentiem no tehnikas vai dažādu "loģistisko" risinājumu viedokļa. Bet Jāni šai ziņā aicināju kaut izmainīt ārkārtīgi minimāli."