3. oktobrī Emīla Dārziņa koncertzālē un 5. oktobrī Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā izskanēs koncerts “Bāzeles skaņas”, kurā Šveices un Latvijas komponistu radītu mūziku atskaņos trīs Šveicē dzīvojošas mūziķes  – Kelsija Maiorano (oboja), Kornēlija Lencina (klavieres) un Gunta Ābele (čells). Pirmatskaņojumu piedzīvos Anitas Miezes darbs “Black Reflections” (2024) obojai, čellam un klavierēm. Paralēli koncertiem Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā notiks arī mūziķu meistarklases, kā arī ieraksti Latvijas Radio I studijā.

Sarunā ar čellisti Guntu Ābeli - par Bāzeles fenomenu un latviešu kopienu tajā, pievēršanos pedagoģijai un darbu Bernes konservatorijā, gaidāmajiem koncertiem, radošajām krustcelēm ar kolēģēm un Anitas Miezes jaundarba smalko skaņurakstu.

Gunta Ābele: Bāzelē esmu pavadījusi gandrīz 20 gadus, aizbraucu turp, kad man bija 19. Šobrīd dzīvoju Bernē, un tas ir jauns pavērsiens manā dzīvē. Bāzele asociējas ar manu studiju laiku, tur esmu pabeigusi ļoti daudzus maģistra grādus (smejas). Ar Bāzeli saistās ļoti daudz personīgu atmiņu. Pirmais, ko es redzu, iedomājoties par Bāzeli, ir Reinas upe, kura plūst cauri Bāzeles centram, un pie upes ir tik daudz notikumu notikuši... Vienā pusē ir Minsteres baznīca. Protams, tas ir mans studiju laiks, kas bija raibs un krāsains, arī pagrieziena punkts manā dzīvē, jo, ja es nebūtu aizbraukusi studēt uz Bāzeli, varbūt mana dzīve būtu pavērsusies citādāk. To nekad nevar zināt.

Koncerts „Bāzeles skaņas” ir atvasināts no oriģinālnosaukuma „Basel komponiert” jeb „Bāzele komponē”, „Bāzele raksta”.  „Basel komponiert” ir koncertu sērija, kurā tiek spēlēti skaņdarbi, kas vai nu rakstīti Bāzelē, vai tiem ir ļoti tuvs sakars ar Bāzeli – viss grozās ap Bāzeli. Arī šīs programmas komponisti ir dzīvojuši vai dzīvo Bāzelē.

Vai Bāzele ir konservatīva pilsēta?

Bāzele ir viena no Šveices brīvākajām pilsētām. Tā atrodas pie Francijas un Vācijas, un bāzelieši paši ir pieraduši ar to sadzīvot. Arī radoši Bāzele ir visdaudzpusīgākā - gan laikmetīgā mūzikas, gan klasiskās mūzikas, gan mākslas attīstībā. Ir tik daudz skaistu muzeju – gan privātu, gan valsts. Tā tiešām ir augsta līmeņa kultūras pilsēta.

Bāzele ir arī pilsēta, uz kuru devušies daudzi latviešu mūziķi un mākslinieki. Laika gaitā tur jau ir izveidojusies sava kopiena.

Jā, protams! Latvieši jau mēģina turēties kopā, esam kāds pulciņš.

Arī šajā koncertā būs kāda latviete no Bāzeles!

Jā, tā ir Anita Mieze. Anita uz Bāzeli atbrauca kādu gadu vēlāk nekā es, un mēs laika gaitā, protams, sadraudzējāmies, kā tas notiek ar latviešiem ārpus Latvijas.

Man ir liels prieks, ka Anitas skaņdarbu spēlēsim arī Rīgā un Sabilē, jo Anitas Miezes mūzika, man šķiet, biežāk tiek atskaņota Šveicē, nevis Latvijā.

Šim trio tas būs pasaules pirmatskaņojums. Tam arī ir neparasts sastāvs – oboja, čells un klavieres. Anitas mūzika ir ļoti atmosfēriska, klusa, ar ļoti smalku zīmējumu, ļoti smalkām niansēm. Dinamika vienmēr ir no ppp līdz p vai mp, tas jau ir ļoti daudz. Saspēle – viens instruments sāk, otrs pārņem, trešais iesāk ko jaunu. Skaņdarbs ir ļoti vērsts uz sajūtām, smalkumu."