2. februārī Valmieras Kultūras centrā sāksies ģitāristu Iana Ītana Keisa un Ginta Smukā koncertu virkne Latvijā un Igaunijā ar programmu “Landscapes” ar skaņdarbiem no mūziķu pirmā oriģinālmūzikas albuma “Landscapes”, kas tika ierakstīts 2024. gadā Bostonā (ASV).
Abu pirmā sastapšanās notika 2022. gada rudenī Bostonā pēc Ginta piedalīšanās Pasaules ģitāras pirkstu spēles stila čempionātā. Abi ierakstīja pirmo kopīgo skaņdarbu “Aftershocks” (“Pēcgrūdieni”) un radīja tam veltītu videoklipu.
Gadu vēlāk ar kopīgu koncertprogrammu uzstājās Latvijā un Igaunijā.

Ians Ītans spēlē akustisko dubultā grifa ģitāru un tāpat kā Gints pārstāv pirkstu spēles stilu. Ar abiem mūziķiem tikās Ieva Zeidmane, izvaicājot par viņu sadarbību un gaidāmajiem koncertiem.

Kas jūs saistīja Ginta spēlē, kad pirms pāris gadiem pirmoreiz klausījāties viņa kompozīciju?

Ians Ītans Keiss: Darbojoties ierakstu izdevniecībā Candy Rat Records esmu ļoti cieši saistīts ar ģitārspēles pasauli, daudz klausos solo ģitāristus, kas spēlē šajā modernajā stilā ar perkusiju elementiem. Un, godīgi sakot, man nekad nav īpaši paticis klausīties akustisko solo ģitāru. Bet man tas IR jādara, esmu radis, ka man piedāvā dažādus ierakstus,  nu, jā, te vēl viens ģitārists, nu labi. Bet, kad redzēju Ginta video, mana reakcija bija pavisam citādāka. Šī mūzika mani uzrunāja, tās šķita tādas īstas kompozīcijas, kur katrai notij ir sava vieta.

Mums laikam ir daudz kā kopīga, abi esam sākuši mūzikā darboties kā sitaminstrumentālisti. Un, lai gan šeit nav pārāk daudz perkusiju elementu, tomēr ritmam ir liela nozīme, jūtama orķestrāla domāšana. Man tas šķita ļoti autentiski.

Bieži vien cilvēki saskatās kādus populārus video un tad mēģina atdarināt spēles stilu, ko viņi paši nemaz neizjūt. Turpretī Gintam, manuprāt, ir ko teikt, viņš savā mūzikā runā ļoti patiesi, īsti un godīgi, tāpēc mani piesaistīja.

Programmā „Ainavas” skanēs jūsu abu kompozīcijas?

Ians Ītans Keiss: Jā, tā ir mūsu oriģinālmūzika. Ir tikai viens izņēmums – viens no maniem mīļākajiem solo skaņdarbiem, ko dzirdēju mūsu iepriekšējā koncerttūrē un sākumā domāju, ka tā ir Ginta kompozīcija, bet izrādījās, ka Latvijā labi pazīstama dziesma - grupas "Instrumenti" skaņdarbs "Zemeslode".

Vai esat dzirdējis arī kādas latviešu tautasdziesmas?

Ians Ītans Keiss: Jā, un šis ir viens no aspektiem, kāpēc man patīk Ginta spēle: viņš neturas pie vienas nišas, viena konkrēta žanra, tur ir gan latviešu tautas mūzikas elementi, daudz kas cits no visas pasaules. Domāju, ka mēs abi klausāmies ļoti daudzveidīgu repertuāru.

Labprāt klausītos vēl kaut ko no latviešu tautas mūzikas, bet arī šo pāris gadu laikā Gints man ir parādījis dažas skaistas melodijas. Tajās es jūtu dvēseli, saprotu, ka latvieši un arī igauņi patiešām prot novērtēt savu kultūras mantojumu un ka mūzika ir daļa no kultūras.

Noteikti gribu klausīties vēl kādas dziesmas, bet tās, ko jau esmu dzirdējis, man ļoti patīk.

Divu grifu ģitāra jums ir bijusi mīlestība no pirmā acu skatiena. Esat mūzikas instrumentu veikalā to ieraudzījis, līdz veikala slēgšanai bijusi burtiski minūte laika, bet jums bijis skaidrs, kas šis būs jūsu īstais instruments.

Ians Ītans Keiss: Jā, mīlestība no pirmajām skaņām. Tas manā dzīvē bija viens no svarīgākajiem brīžiem.

Kaut kāda iemesla dēļ šī ģitāra kļuva par visefektīvāko rīku, ar kuru vislabāk spēju atspoguļoti mūziku, ko jūtu. Es pat neuztveru šo instrumentu kā ģitāru. Spēju vienlaikus uz abiem grifiem, un tas ir kas cits nekā tradicionāla ģitāra.

Man ir bijis pašam jāatrod veids, kā no tās izvilināt skaņas, kādas vēlos. Reizēm cilvēkiem tas šķiet neparasti, viņi nav raduši ko tādu redzēt, bet man šis instruments ir kļuvis par kaut ko ļoti būtisku, caur to es varu atklāt savu mūziku. Es arī izmantoju papildu līdzekļus skaņas izvēršanai, reizēm tie ir kādi datorprocesi reāllaikā, elektronika, pedāļi vai tā sauktā cilpu radīšana. Man šķiet, ka domāju vairāk kā komponists nevis kā ģitārists. Ir daudz jāstrādā, lai reālais skanējums vismaz kaut cik atbilstu tam, ko dzirdu pats savā galvā, gan jau tā ir daudziem mūziķiem. Bet pagaidām man šķiet, ir bijis vērts staipīt apkārt šo lielo instrumentu.

Vai klausītājiem tas arī šķiet neparasts? Viņi bieži jums uzdod jautājums par to?

Jā, daudzi cilvēki šādu instrumentu iepriekš nav redzējuši, un laikam arī veids, kā es spēlēju, liek uzdot jautājumus. Viņi redz, ka vienu roku lieku uz viena grifa, otru – uz otra, un nesaprot, kā īsti radu skaņu. Tāpēc reizēm es arī mazliet pastāstu par spēles tehniku, par to, kā šis instruments spēlējams. Bet vispār es gribētu, lai cilvēkiem instruments nemaz nešķistu svarīgs. Lai viņiem pati mūzika liktos interesanta, pat, ja to klausītos aizvērtām acīm.

Tomēr fakts, ka šāds instruments sastopams retāk, vienlaikus ir gan lāsts, gan svētība. Reizēm, kādu piesaista un rada interesi arī par pašu mūziku.

Mēdzat spēlēt arī tradicionālo ģitāru ar vienu grifu?

Jā, man patīk spēlēt arī parasto ģitāru. Reizēm to spēlēju studijā, strādājot skaņu cilpu tehnikā, radot vēl kādu papildslāni dubultgrifa ģitārai. Tādējādi rodas bagātīgs harmoniju un ritma slānis. Citreiz atkal spēlēju kādu melodisko līniju. Bet šoreiz gan neesmu parasto ģitāru atvedis, lidmašīnā man jau tā bija daudz bagāžas. Tas nekas, mums ir daudz repertuāra, kas labi skan arī šādā instrumentālajā sastāvā, arī Gints var labi spēlēt melodijas. Jāatzīst gan, ka

abi instrumenti ir pavisam atšķirīgi, katram savas iespējas, vajadzīgs pilnīgi cits domāšanas veids. Bet man patīk pārslēgties no viena uz otru.

Jums patīk ceļot?

Jā! Mūziķa profesijai šī ir brīnišķīga blakne: esmu bijis tik daudzās vietās, piedzīvojis atšķirīgas kultūras, katrreiz citas ainavas. Ļoti izbaudu atšķirīgos dabasskatus un arī priecājos satikt dažnedažādus lieliskus cilvēkus. Ilgu laiku nopietni nodarbojos ar distanču slēpošanu. Līdz pat 28 gadu vecumam tā bija mana pamatnodarbošanās, katru dienu ārā trenējos divas, trīs četras, pat piecas stundas, braukāju uz sacensībām dažādās vietās Amerikā. Īsti gan netiku līdz kādam Pasaules kausa līmenim, tāpēc uz Eiropu nebraucu. Bet jā, man joprojām ļoti patīk darboties ārā, iet pārgājienos, slēpot, braukt ar divriteni, doties pastaigās. Un, kad esmu Eiropā, cenšos iet ārā pēc iespējas vairāk. Kustēšanās, kustība cauri dažādām ainavām man ir ļoti tuva, tajā rodu lielu piepildījumu. Un arī, kad spēlēju, mūzika man sniedz līdzīgas sajūtas, pat ja, esmu telpās.