Galvenā balva – sapņu loma. Atskats uz Klaudijas Taevas jauno vokālistu konkursu Pērnavā

15. septembra vēlā vakarā Igaunijas kūrortplsētā Pērnavā noslēdzās jau 13. Klaudijas Taevas (Klaudia Taev) vārdā nosauktais jauno operdziedātāju konkurss, kurā piedalījās arī divi ļoti daudzsološi Latvijas jaunie talanti – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrante Brigita Čirkše, kura pagājušogad ar labiem panākumiem startēja Belvederas vokālistu konkursa reģionālajā atlasē, un jaunais operas solists Edgars Ošleja, kurš pirms gada ieguva Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada jaunais mākslinieks".

Klaudijas Taevas konkursā Edgars tika līdz pusfinālam, bet vienu balvu Latvijas pārstāvji šajā konkursā tomēr dabūja, un tā bija kategorijā "Labākais koncertmeistars", kas četru lielisku pavadītājpianistu nosacītā konkurencē tika piešķirta Ērikai Millerei.

No kopumā sešiem finālistiem 1. vietu un skatītāju balvu Klaudijas Taevas jauno operdziedātāju konkursā ieguva lietuviešu soprāns Gabriele Bukine (Gabrielė Bukinė), 2. vieta tika piešķirta franču mecosoprānam Marī Andrē Bušārai-Lesjērai (Marie-Andrée Bouchard-Lesieur), 3. vietā ierindojās armēņu baritons Gagiks Vardanjans (Gagik Vardanyan), bet diplomu par labāko Šūberta "Ave Maria" priekšnesumu nopelnīja jaunais somu baritons Tomi Punkeri (Tomi Punkeri).

Varētu šķist – cik gan nopietni ņemams konkurss, kura nosaukumā likts kādas pat daudziem igauņiem nezināmas vokālās pedagoģes vārds? Konkurss, kas ik pa diviem gadiem nenotiek vis Tallinā, bet klusajā Pērnavā… Tā domā ļoti daudzi, līdz konkursa bukletā atšķir žūrijas pārstāvju vārdus.

Iepriekšējos gadus žūrijā darbojušies tādi grandi kā Barbara Hendriksa, Eda Mozere, Jevgeņijs Ņesterenko, Irina Arhipova, Ileana Kotrubasa, Sergejs Leiferkūss un citas pazīstamas personības. Šogad konkursa žūrijas priekšsēdētaja bija pasaulslavenā dziedātāja un prestižāko operteātru soliste Veselīna Kasarova,

žūrijas darbā piedalījās arī Ņujorkas Metropoles operas zvaigzne Mariušs Kvečeņs, Ņujorkas, Avinjonas, Manheimas, Budapeštas un Grācas operteātru mākslinieciskie vadītāji, diriģenti, un atslēgas cilvēki, autoritatīvā izdevuma "Opera News" galvenais redaktors Džons Elisons, bet "novērotāju" statusā festivālu bija apmeklējuši arī vairāku māksliniecisko aģentūru pārstāvji, tostarp arī Elīnas Garančas pirmais aģents no Somijas.

Kopā ar priekšatlasi ņemot, konkursam  ir  piecas kārtas un augstas prasības pret konkursantiem jau pašā pirmajā, uz otro kārtu izvēloties vien piecdesmit. Pirms otrās kārtas, kas tāpat kā nākamās notiek dzīvajā un tiek pārraidīta tiešsaistē, notika Veselīnas Kasarovas meistarklases triju dienu garumā, Nīderlandes Operstudijas direktora un jauno dziedātāju mākslinieciskā un psiholoģiskā trenera Hansa Nīvenhuisa lekcijas un operas iestudējums – Žila Masnē opera "Pelnrušķīte" ar pagājušā konkursa uzvarētāju, poļu mecosoprānu Zuzannu Nalevajeku titullomā. Ar šo visu pietiek, lai secinātu, ka lēnie igauņi mums aizsteigušies tālu priekšā.

Apmeklējot Klaudijas Taevas konkursu, lai saprastu tā līmeni, vērienu un prasības, un, protams, turētu īkšķi arī par savējiem, Latvijas Radio 3 – Klasika programmu vadītājai Ilgai Augustei izdevās aprunāties gan ar konkursa dalībniekiem, gan vairākiem žūrijas pārstāvjiem, tostarp Veselīnu Kasarovu, gan arī konkursa māksliniecisko vadītāju Erki Pehku (Erki Pehk), kurš pie konkursa stūres ir jau kopš 2001. gada! Jautāts, kas ir tas āķis, uz kura, piesakoties tik kuplā skaitā – šogad konkursam pieteicās 151 dalībnieks! –, uzķeras jaunie vai topošie solisti, atbilde bija – sapņu loma: balva, kādas, šķiet, nav nevienā citā vokālistu konkursā.

"Jā, tas ir āķis, jo pasaulē ir simtiem vokālistu konkursu, un Itālijā, iespējams, tādi notiek vai katrā miestiņā, bet, pārņemot Klaudijas Taev konkursa vadību 2001. gadā, es

kā diriģents ar daudzu konkursu pieredzi, biju sapratis, ka, organizējot konkursus vispirms, tiek domāts par pašu konkursu prestižu, par žūriju, par vietu, kurā šis konkurss notiek, bet diezgan maz – par konkursantiem. Man gribējās radīt tādu konkursu, kur vissvarīgākais ir dziedātājs," uzsver konkursa mākslinieciskais vadītājs Erki Pehka.

Viņš arī atzīmē: "Pasaulē ir daudz slavenu konkursu kā "Operalia" vai Kārdifas vokālistu konkurss, kuriem sevi nav jāreklamē, jo tos tāpat visi zina. Bet kāpēc cilvēkiem būtu jānotic, ka Igaunijas Pērnavā, kas no Eiropas skatupunkta atrodas kaut kur nekurienes vidū jeb pašā Eiropas nomalē, notiek spēcīgs vokālistu konkurss, uz kuru viņiem būtu jābrauc? Bet viņi brauc! Iepriekšējos gados pieteikušies bija ne mazāk kā 100 dalībnieku. Ir bijuši "labie" gadi ar vairāk nekā divsimt pieteikumiem, bet šogad ir 151 priekšatlases dalībnieks, kas arī ir ļoti labi. Bet runājot par konkursa āķi… Ar konkursu tiek godināts Pērnavas Goda pilsones – lieliskās vokālās skolotājas Klaudijas Taevas vārds. Bet vai tas ir vienīgais iemesls, kāpēc šim konkursam jānotiek Pērnavā? Dalībnieki nodzied, saņem naudas balvas, aizbrauc projām. Un? Kas no tā? Ko mēs iegūstam no šī visa?

Pēc Otrā Klaudijas Taevas konkursa 2001. gadā, tērzējot ar tā uzvarētāju, krievu soprānu Annu Samuilu, es viņai pajautāju – ko tu domā darīt tālāk? Viņa teica – patiesībā nezinu, varbūt man būs kādas noklausīšanās, par mani ir ieinteresējusies Vācija, varbūt viņi mani pieņems… Aizsteidzoties notikumiem priekšā, viņa joprojām ir viena no vadošajām Berlīnes Valsts operas solistēm, bet tolaik viņa to, protams, nezināja.

Un es kaut kā viņai iejautājos – bet ko tu gribētu dziedāt? Kas ir tava sapņu loma? Un viņa iesaucās – Džilda!  Tajā brīdī es pēkšņi iedomājos – kāpēc viņa nevarētu nodziedāt Džildu šeit? Vai tā nebūtu laba doma – viņai atgriezties šeit, nodziedāt Džildu, un šo izrādi redzētu arī nākamā konkursa dalībnieki? Un – ticiet vai neticiet – viņa šeit, Pērnavā, nodziedāja savu tālaika laiku sapņu lomu, ko vairāk viņai nodziedāt nav izdevies, jo Berlīnes operā viņa vēl bija par jaunu Džildas lomai, to dziedāja citi soprāni, bet vēlāk viņas koloratūrsoprāns pamazām kļuva par dramatisko soprānu...

Un man tas šķiet patiešām brīnišķīgi – tas, ko mēs varam darīt jauno dziedātāju labā: aicināt viņus uz šejieni un sacenšoties gūt iespēju uzvarētājam izvēlēties savu sapņu lomu un operu, kas tiek iestudēta un izrādīta uz nākamo konkursu – pēc diviem. Bet viens nu gan: no visiem pieteikumiem uz konkursu mēs izvēlamies tikai tos,  kuriem ir potenciāls nokļūt līdz finālam."

Erki Pehka arī piebilst, ka īpašā atšķirības zīme no citiem konkursiem šajā konkursā ir tā saucamā "Ave Maria" kārta, kurā visiem konkursantiem jādzied Šūberta dziesma "Ave Maria", un tās ir 28 pilnīgi dažādas interpretācijas!

"Šeit ir fantastiskas balsis, saviļņojošas balsis un pārsteidzošas balsis, kas atklājušās šo jauno talantu sniegumā," saka  autoritatīvā izdevuma "Opera magazine" galvenais redaktors Džons Elisons. (..)

Konkursa līmenis ir ļoti augsts un es pilnīgi noteikti esmu pārliecināts un ceru, ka konkursa uzvarētājs vai kāds cits finālists izveidos karjeru, par kuru mēs vēl dabūsim dzirdēt. Protams, tas ne vienmēr tā notiek, būsim reālisti, bet šāds potenciāls viņiem visiem noteikti ir. Man godīgi jāsaka, ka šajā konkursā neradīsies jauns Pavaroti, jo, gluži vienkārši, finālā nav iekļuvis neviens tenors.

Nesteigsimies izzīlēt, vai šis ir kādas jaunas pasaules zvaigznes piedzimšanas brīdis, bet pilnīgi noteikti, šie visi būs brīnišķīgi un vokālajai mākslai ļoti nozīmīgi dziedātāji, un tas ir pats galvenais!"

Reportāža pilnā apjomā teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.