Šovakar pulksten 18:00 ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu pirmo reizi Latvijas Radio 1. studijā muzicēs flautiste Egija Sproģe, mežradznieks Ingus Novicāns un pianiste Ieva Dzērve.

Koncertu, ko vadīs "Klasikas" programmu vadītāja Liene Jakovļeva, būs iespējams klausīties LR3 "Klasika" ēterā un skatīties šeit, "Klasikas" mājaslapā.

Bet jau šobrīd par šī koncerta programmas ieceri un gatavošanos tiešraidei stāsta flautiste Egija Sproģe.  

"Šovakar muzicēšu kopā ar saviem draugiem dzīvē un kolēģiem mūzikā –

pianisti Ievu Dzērvi, kura ir mana ilggadējā koncertmeistare – mēs kopā spēlējam jau gadus desmit kopš mūzikas vidusskolas laikiem, bet mežradznieks Ingus Novicāns ir mans kolēģis Liepājas Simfoniskajā orķestrī, kur viņš ir ilggadējs mežragu grupas koncertmeistars," stāsta Egija.

Viņa atklāj, ka programma tapusi kopā ar pianisti Ievu Dzērvi: "Apsēdāmies un sākām domāt, kas tad pa šiem daudzajiem gadiem kopā ir spēlēts.

Līdz šim vēl neesam spēlējuši Ērika Iveizena trio, taču, kolīdz nāca piedāvājums par šādu kamermūzikas programmas atskaņošanu radio studijā, man bija skaidrs, ka šis opuss noteikti ir jāiekļauj. Manuprāt, tā ir brīnišķīga mūzika, kas Latvijā līdz šim nav skanējusi,

un flauta un mežrags ir lieliska tembrālā savienība."

Flautas un mežraga savienība kamermūzikā ir diezgan reta kombinācija, tāpēc repertuāra izvēle ir diezgan maza, bet simfoniskā orķestra repertuārā ļoti bieži komponisti rakstījuši solo tieši flautai un mežragam. "Droši vien spilgtākais piemērs - Brāmsa Pirmās simfonijas ceturtā daļa, kas ir šis izvērstais flauas un mežraga solo, un patiesībā

tieši spēlējot orķestrī un bieži dzirdot flautas un mežraga duetu, radās iedvesma meklēt kaut ko, ko mēs varbūt varētu kopā atskaņot," stāsta mūziķe.

Tikām Louela Libermana Sonāte ir viens no mūsdienu darbiem, kas tiek ļoti bieži atskaņots un iekļauts repertuārā: “Šī mūzika ir emocionāli ļoti piesātināta, tas ir spilgts darbs, kurā gan flautistam, gan pianistam uzdevums ir ārkārtīgi grūts – gan tīri tehniski, gan arī jāmeklē ļoti daudzas tembrālas krāsas, noskaņas. Man pašai šis darbs šķiet ārkārtīgi skaists un ļoti intensīvs – tā ir iespēja izpausties dažādos līmeņos."

Kopumā visi četri koncertā iekļautie darbi pārstāv 20. gadsimtu. "Tie tapuši laika periodā no 1987. līdz 2007. gadam, ja nemaldos, aptuveni 30 gadu griezumā. Taču tā nav laikmetīgā mūzika sarežģītā izpratnē – drīzāk skaisti piemēri no šī laika mūzikas."