Frenka Herberta zinātniskās fantastikas romāna „Kāpa” ("Dune") ekranizējuma otrā daļa vēsta par Pola Atreidesa mītisko piedzīvojumu, viņam apvienojoties ar Čani un fremeniem atriebības vadītā cīņā pret sazvērniekiem, kas iznīcināja viņa ģimeni. Nonākot izvēles priekšā starp mūža mīlestību un pasaules likteni, viņš cenšas novērst nākotnē gaidāmus draudus, ko spēj saskatīt tikai viņš...
Šonedēļ, 28. februārī, kinoteātrī "Forum Cinemas" gaidāma režisora Denī Vilnēva filmas "Kāpa. Otrā daļa" Latvijas pirmizrāde, kas būs arī viena no "Kino Kulta" filmām. Par daudzu ilgi gaidīto filmu iztaujājam projekta "Kino Kults" līdzdibinātāju un aktīvu dalībnieku Sergeju Timoņinu.
Herberta romānu "Kāpa" pirms Denī Vilnēva 1984. gadā ekranizējis režisors Deivids Linčs.
"Jāņem vērā, ka Linča gadījumā tas bija darbs ar ierobežojumiem – ko mēs varam parādīt un cik daudz interpretēt to, kas ir sarakstīts grāmatā (ko, protams, katrs lasītājs interpretē pēc savas fantāzijas), bet ko var parādīt uz ekrāna, tam ir tīri tehniski ierobežojumi. Tas bija laikos, kad bija iznākuši "Zvaigžņu kari", kaut kāda specefektu attīstība bija aizgājusi jaunā virzienā, taču jebkurā gadījumā tas ir darbs ar ierobežojumiem. Kamēr
Denī Vilnēva gadījumā, kā jebkurai megabudžeta mūsdienu filmai, nekādu ierobežojumu nav. Burtiski vispār nekādu! Tu vari parādīt uz ekrāna pilnīgi visu, un tas ir jautājums nevis par to, ko tu parādi, bet tas ir jautājums, kā tu parādi un ko tu arī neparādi."
Sarunā ar Sergeju Timoņinu atgādinām arī Viļa Kasima veikto grāmatas "Kāpa" latvisko tulkojumu un lūkojam izzināt apvienības "Kino Kults" nākotnes plānus.
"Kopumā man jāatzīst, ka cilvēku atsaucība uz [filmas "Kāpa"] pirmo daļu, kura būtībā pavisam nesen tikusi rādīta kinoteātros, joprojām ir diezgan liela, un es domāju, ka tas ir tieši pateicoties tam, ka nāk klajā otrā daļa, bet visvairāk droši vien tāpēc, ka "Kāpa" ir kļuvusi par kulturālu fenomenu un cilvēki ir ieinteresēti šajā filmā, šajā pasaulē. Pirmā daļa varbūt ir viens no spilgtākajiem darbiem, kas domāts tieši lielajam ekrānam - gan pateicoties attēlam, gan īpaši mūzikai, skaņai. Tas ir tāds piedzīvojums laikā," teic Sergejs Timoņins.
"Mums skatītāji lielākoties gaida tikai un vienīgi tādas ļoti vienādas grāvējfilmas vai supervaroņu filmas, kuras pat izskatās un arī sajūtās ir vienādas. Šīs filmas noteikti ir kaut kas pilnīgi ārā no šī visa, un par to vien jau man tām ir papildu vērtība."
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X