Ēriks Upenieks: Albums "Vakara mūzika" ir visas manas līdzšinējās bagāžas apkopojums

Izdevniecība "Upe tuviem un tāliem" tikko klajā laidusi ģitārista Ērika Upenieka instrumentālās mūzikas albumu "Vakara mūzika". Tas ir pilnīgs Ērika autordarbs – viņš ir gan melodiju autors, gan ierakstu studijas mūziķis, gan darbu tehniski sagatavojis izdošanai. Vienīgi darba noformējumā palīdzējusi Marta Mielava.

"Vakara mūzika (Šūpuļdziesmas)" ir Upenieka meditācijas mūzikas otrais cikls, kas paredzēts gan lieliem, gan maziem.

Ēriks Upenieks sadarbojies ar daudziem un dažādiem mūziķiem, tāpēc vairāk pieradis pie mūzikas atskaņošanas lielās kompānijās. Solo albums ir kā kompensācija tam visam.

"Laikam jau tas ir tās visas līdzšinējās bagāžas apkopojums, kas nākusi līdzi, nu jau gandrīz divdesmit gadus esot kopā ar visu lielo mūziķu kompāniju," prāto ģitārists.

"Acīmredzot tas visu laiku krājies, esot kopā ar citiem mūziķiem – uz skatuves, improvizācijas brīžos kaut kas lauzies ārā, kad mūziķim iedod kādu "soliņu", kur tu vari izpausties – bet tie vienmēr bijuši tādi pusminūtes gari brīži, kuru radošajā procesā ir jāapraujas, jo tālāk atkal jāspēlē tas, kas jāspēlē. Biju tam nobriedis, un acīmredzot šis ir galarezultāts," stāsta mūziķis.

Rezultāts ir 10 jaukas, nelielas, meditatīvas instrumentālās miniatūras, kurām ir arī brīnišķīgi nosaukumi – "Nakts dziesma", "Mūzikas lādīte" un "Kā senā pasakā" un tamlīdzīgi. Tomēr "Vakara mūzika" visam pāri. Vai tas nozīmē, ka vakara stundas ir visradošākās? "Tā ir daudziem mūziķiem –

kad diena nomierinājusies un iestājies klusums, tu sakopo domas. Nevarētu teikt, ka esmu komponists, man drīzāk šķiet, ka no kaut kurienes tā mūzika ir atnākusi, un es esmu tas instruments, kurš to visu pieraksta. Pārsvarā tas tiešām bijis vakaros.

Kāpēc – nezinu. Lai gan kāds meldiņš reizēm sāk skanēt jau no rīta."

Albumā "Vakara mūzika" skan tikai akustiskā ģitāra, pie tam tāda, kas uzskaņota uz 432 herciem. "Tas ir eksperiments, par kuru pašreiz esmu saņēmis tikai labas atsauksmes – šāds skaņojums ir mazliet zemāks, cilvēka ausij siltāks un mierīgāks.

Dzīvē, starp citu, esmu pārbaudījis dzeguzes "ku-kū", un arī tas nav mūsu ierastajā 440 hercu skaņojumā, bet gan 432 hercos. Tas nozīmē, ka dabā tas 432 tomēr dominē."

Vairāk un plašāk šeit!