Ēriks Ešenvalds: Cik nozīmīgi ir apzināties, ka esam daļa no tagadnes un nākotnes

Atklājot Liepājas 400. jubilejas svinību mēnesi, 1. martā pulksten 17.00 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē gaidāms garīgās mūzikas koncerts “Caur gaismu nāk un sudrabs top”, kas vienotā svētku programmā klausītājus priecēs ar Liepājas skarto komponistu — Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna un Andra Kontauta jaundarbiem — kā arī mūzikas paraugiem no katedrāles vēsturiskā nošu krājuma. "Klasika" šo koncertu piedāvās tiešraidē.

Kā īpašs veltījums pilsētas nozīmīgajai jubilejai koncertā tiks pirmatskaņoti dažādu paaudžu ar Liepāju saistītu komponistu — Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna un Andra Kontauta — jaundarbi.

Akcentējot gadsimtu sasaukšanos, koncerta programmā iekļauti arī mūzikas paraugi no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles vēsturiskā Liepājas kantorāta (Libauer Cantorat) nošu skapjos saglabātā vērtīgā nošu krājuma – fragmenti no G. H. Homiliusa, H. G. T. Perles, V. A. Mocarta, G. M. Tēlemaņa un J. Ā. Hillera kantātēm.

Programmu atklās mūzikas paraugi no baroka lielmeistara J. S. Baha daiļrades, bet īpašu noskaņu piešķirs lūgšanas – K. Baumaņa “Dievs, svētī Latviju” un L. Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs”.

Koncertā piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu un meiteņu kori, solisti Laura Bulava, Ieva Sidare un Mārtiņš Zvīgulis, flautists Reinis Lapa, ērģelnieces Līga Dejus, Līga Auguste-Meijere un Ilze Tomsone, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra un RTU Liepāja amatiermākslas kolektīvi, kā arī citi dalībnieki. Koncerta mākslinieciskā vadītāja un diriģente Ilze Valce, diriģents Andris Veismanis. Koncerta vadītājs muzikologs Orests Silabriedis.

Ar Ēriku Ešenvaldu plašākā sarunā tiekamies jau šobrīd: runājam par atmiņām, kas saistās ar Liepāju, par jaunrakstīto kantāti, izvēlēto tekstu, baznīcas ērģelēm un sešiem koriem kantātes partitūrā, par mūzikas un teksta attiecībām. Sarunas noslēgumā: komponista vēlējums Liepājai 400. gadskārtā.

Dāvis Eņģelis: Atmiņā vēl ir Lielās mūzikas balvas ceremonija un Pētera Vaska skaistā atmiņu etīde par dienām Aizputē un skatīšanos iztālēm uz Liepāju. Ērik, vai arī jums ir savs atmiņu stāsts par Liepāju?

Ēriks Ešenvalds: Jā, Liepājā trīs gadi pagāja, mācoties pirmajā valsts ģimnāzijā. Diemžēl ne mūzikas vidusskolā, bet ģimnāzijā, kas bija ar matemātikas un fizikas novirzienu. Taču klases audzinātāja Skalbe un brīnišķīgie pedagogi mani sagatavoja lielajai dzīvei tā, ka izdevās iekļūt un izturēt konkursu uz Latvijas Universitātes psihologiem, trīssimt kandidātu vidū iegūstot trešo labāko rezultātu! Un man likās – re, cik Liepāja ir spēcīga, cik tās pedagogi ir spēcīgi!

Un tad, kad man piedāvāja rakstīt kantāti pilsētas 400 gadu jubilejai, tā arī nodomāju: kas ir šie 400 gadi bez cilvēkiem? Tos gadus jau skaitām mēs, cilvēki.

Man ļoti gribas pateikties visiem liepājniekiem un ikvienu iedrošināt par to, ka mēs jau veidojam nākotni: mēs esam tagadne, esam arī daļa no pagātnes, un tā ir drosme – nevis slēpties aiz lieliem vārdiem, aiz grāmatu autoriem, gleznu autoriem un izgudrotājiem, kuru vārdi bijuši lieli pirms mums, bet cik nozīmīgi ir apzināties, ka esam daļa no tagadnes un nākotnes!

Kad Ilga Valce man iedeva dzejnieces liepājnieces Janas Egles dzejas rindas, no domāju – redz, cik viņa skaisti raksta: "Lūdzošās akmens rokas iestiepjas jūrā, matos liepziedu elpa dvēselē dzied…" Tās ir tieši tās krāsas, kuras, kad mācījos Liepājā, katru dienu sastapu. Tās liepu takas, par kurām Engelmanis savā mūzikā runāja, tās smiltis un vējš, vētras un tirgus ainavas, baznīcu zvani un cilvēku gaita. Tā ir Liepāja! Liepāja tik plaša ir izpletusies: no tā mazā līvu ciemata cēlusies pirms 400 gadiem, kad ieguva pirmās pilsētas tiesības. Un tad ar šo Janas Egles tekstu vienkārši piesēdos pie klavierēm un tapa šī kantāte. Dzeja iedvesmoja.

Tāda ir tā Liepāja – tās cilvēki ir iedvesmojoši, kuriem var uzticēties.

Vai, apcerot šos četrus simtus gadu Liepājas seno vēsturi, gar jūsu muzikālās iedvesmas durvīm nāca arī kāds muzikāls citāts? Vai paļāvāties tikai uz savām idejām un motīviem?

Kad dzeja ir tik skaista, aizlienēties no kādiem saviem vai citu citātiem šoreiz neatlika laika... Dzeja ir pašpietiekama, un tad arī tā mūzika man tāda radās.