"Klasiķa" tiekamies ar mākslinieku un komponistu Voldemāru Johansonu. Sarunas centrā – viņa skaņas izstāde Thawing ("Atkusnis"), kas Mākslas telpā TUR tiks atklāta 2. aprīlī plkst. 18:00.

Savā jaunākajā veikumā viņš aplūko ērģeles – vienu no Rietumu mūzikas tradīcijā fundamentālākajiem instrumentiem – kā imersīvu skulptūru. Izmantojot tērauda, skaņas un telpiskās kompozīcijas sintēzi, Johansons konstruē iekļaujošu akustisko vidi, kurā apmeklētāji tiek aicināti pārvietoties skaņas laukā.

Sarunā ar "Klasiku" Voldemārs Johansons tuvāk atklāj gan šī notikuma ieceri, gan ideju un risinājumus – mākslas, zinātnes un tehnoloģiju krustpunktā.

Thawing ir skulpturāls instruments, kas ļauj piedzīvot skaņas fizikalitāti. Tērauda caurulēm veidotais darbs ir iedvesmots no ērģeļu stabulēm un darbojas, membrānai ierosinot kustību, kas rada rezonansi gaisa stabā. Skulptūra iemieso stāvviļņu (standing wave) fenomenu – skaņas viļņu svārstības telpā nosaka skaņas toņu augstumu un harmonisko struktūru. Atšķirībā no tradicionālajām ērģelēm, Johansona skulpturālās kompozīcijas kvadrātstabules ir izkārtotas izstādes telpā un izkliedē skaņu, ļaujot piedzīvot dinamisku un līdzdalīgu klausīšanās pieredzi.

Kustības un uztveres mijiedarbe ir Thawing pamatā. Šī skulptūra ir meditācija par skaņas fiziskajām un akustiskajām īpašībām. Tā aicina klausītājus pieredzēt to, kā skaņa veido telpu un, savukārt, kā telpa nosaka klausīšanās pieredzi. Pati kompozīcija ir algoritmiski vadīta un attīstās, izmantojot elektronisku sistēmu, kas modulē gaisa plūsmu un skaņas sekvences. Tādējādi rodas mainīga skaņas ainava, kas akcentē formas, vibrācijas un cilvēka klātbūtnes saikni.