ELĪNA no Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas 8. klases klausās latviešu tautasdziesmu "Pūt, vējiņi!" Jurjānu Andreja apdarē.

"Šī mūzika rada lepnumu, gandarījumu un prieku par savu tautu un dzimteni. Skaņdarbs, kas zināms un pazīstams gandrīz katram savas zemes īstenam patriotam. Mūzika rada labas un pozitīvas emocijas, taču, saprotot zemtekstu, var ļoti labi pārdomāt to, par ko tiek dziedāts un kas ir svarīgākais.

Dziesma ir četrbalsīgam a cappella jauktajam korim, kura sastāvā ir gan sievietes, gan vīrieši. Skaņdarbs ir lēnā tempā, taču tas to padara vēl svinīgāku. Mūzikai ir vienmērīgs ritms, un tā ir vidēji skaļa jeb mezzo forte.

Šim skaņdarbam es piešķirtu zaļo krāsu, jo tā man asociējās ar mūsu - latvju zemi. Mūsu dzimteni, kas zaļo un plaukst. Šī dziesma, kuru ar lepnumu dzied mūsu tautieši, manā uztverē saistās ar zaļo, dabas krāsu. Šis skaņdarbs man saistās ar dzimteni, Tēvu zemi, tāpēc, ja man tai būtu jādod nosaukums, tas noteikti būtu ar to saistīts."

* Rosinājums jauniešiem klausīties mūziku, savas sajūtas un iespaidus paužot vārdos, pieder Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolotājai un diriģentei Agijai Pizikai. Viņa savas skolas audzēkņus aicinājusi radoši ieklausīties dažādu laikmetu mūzikas piemēros – sadzirdēt, salīdzināt, domāt, izteikt savas emocijas un asociācijas vārdos un krāsās, piemeklēt pašiem savu skaņdarba nosaukumu. Daži no bērniem jau ir mācījušies vai šobrīd mācās mūzikas skolā, taču lielākoties ar mūziku viņiem nav profesionālu attiecību.