Reiz viens no 17. gadsimta nozīmīgākajiem komponistiem, itāļu vijoļspēles tēvs Arkandželo Korelli saviem audzēkņiem esot teicis: Non udite la parlare? ("Vai nedzirdi, kā tā runā?"), šādā veidā uzsverot, ka mūzikas atskaņojums pieprasa atainot cilvēka balss un valodas principus.
Pārfrāzējot un akcentējot publikas iesaisti atskaņojumā, ar koncerta nosaukumu "Vai dzirdi, kā tā runā?" sevi pirmo reizi uz skatuves piesaka jauna senās mūzikas apvienība – Concerto Riga. Koncerts risināsies 29. decembrī pulksten 16:00 Bauskas pils muzejā, bet jau šobrīd "Klasikā" tiekamies ar šīs apvienības pārstāvēm – baroka vijolnieci Lauru Šarovu un klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko.
Concerto Riga fokusējas uz instrumentālo mūziku, akcentējot baroka laikā slavenākos, bet mūsdienās ne tik bieži Latvijā atskaņotus komponistu darbus. Kā pirmo programmu apvienība Concerto Riga izvēlējusies veltījumu skaņradim Arkandželo Korelli, kura būtiskā ietekme nepārprotami atspoguļojas mūsdienās vairāk zināmu komponistu kā A. Vivaldi, J. S. Baha, G. F. Hendeļa, S. Rahmaņinova un vēl citu komponistu daiļradē.
29. decembra koncerts Bauskas pilī Jaunā gada sagaidīšanas svētku noskaņās ekskluzīvi akcentēs vienu konkrētu Korelli žanru - "Sonata da chiesa" jeb baznīcas sonātes. Komponistam šādi ir divi opusi – op. 1 (1681) un op. 3 (1689), no kuriem tiks izraudzītas sešas sonātes, demonstrējot tikai Korelli raksturīgo mūzikas izteiksmes valodu – nokrāsām bagātas harmonijas, aizrautīgas un virtuozas melodijas un dzīvesprieku par mūzikas vienojošo spēku.
Concerto Riga muzicē baroka vijolnieces Laura Šarova un Marianna Puriņa, baroka čelliste Māra Botmane un klavesīniste Gertruda Jerjomenko, kura šajā koncertā spēlēs ērģeļpozitīvu.
Sarunā ar Lauru un Gertrudu – par ideju, kas rosinājusi izveidot tieši stīgu ansambli, kura pamatā būs četras mūziķes (divas vijolnieces, čells un klavesīns), taču ar iespēju šo apvienību paplašināt visdažādākajās variācijās, par Arkandželo Korelli, kura mūzika šodien tiek nepelnīti spēlēta, jo autors "iedzimis" pa vidu laikmetiem, un spriežam arī par to, ka tieši Korelli ir Concerto grosso žanra pamatlicējs. Viņš arī viņš komponējis virkni darbu stīginstrumentiem. Sarunas gaitā arī noskaidrojam, kāpēc baznīcas sonātes drīkst skanēt pilī un kas īpašs Bauskas pilī esošajam ērģeļpozitīvam...
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X