Iepriekšējos sižetos aplūkojām problēmas, ar kurām saistās Dziesmu un deju svētki. To skaitā bija pandēmijas radītā ietekme, neskaidrības saistībā ar nākamajiem svētkiem, kā arī problēmas kolektīvu vadītāju atalgojumu sistēmā. Tomēr kādēļ gan nepalūkoties uz to, kas šie svētki vispār ir un kāda ir to nozīme mūsu kultūrā un sabiedrībā?

Projekta "Latvijas kultūras kanons" vadītāja Maija Treile norāda: "Latvija pozicionējas kā tauta, kas dzied. Un

tajā pašā laikā, protams, daudziem ir arī mazlietiņ tāda noliedzoša reakcija. Nu, piemēram, saviesīgos pasākumos nemaz nebūs tik daudz cilvēku, kas metīsies pie galda un dziedās. (..) Bet tajā pašā laikā - arī tad, ja mēs visi nedziedam, zinām, ka latvieši ir tauta, kas dzied - pat ja tas bieži neatbilst realitātei."

Lai gan amatiermākslas kolektīvi joprojām attīsta senāk izveidotās tradīcijas, kolektīvu dalībnieku skaits pat turpina pieaugt. Pagājušajā gadā saistībā ar mainīto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu radās diskusijas - vai Dziesmu un deju svētki var mainīties?

Kultūras kanona pārstāve izsakās apstiprinoši, turklāt norāda: "Domāju, ka no tā nevajadzētu baidīties. Manuprāt, mūsdienu interpretācija tieši iedod dzīvību tradīcijai".

Pandēmija kādu laiku liedza mēģinājumu procesu, bet tad piespieda kolektīvu dalībniekus mainīt ierasto un piemēroto mēģinājumu vidi - piemēram, liekot mēģināt ārpus telpām. Tomēr retāk publiskajā telpā izskanēja ziņas par kādu citu tēmu. Proti, par problēmām saistībā ar jauniešiem, kas ir šāda veida kolektīvos.

Vairāki diriģenti atzīmē, ka pandēmijas dēļ jauniešiem samazinājusies uzstāšanās kvalitāte, bet - kas vēl svarīgāk - ir palielinājies risks, ka pēc vairākiem gadiem cilvēki, kas šobrīd mācās skolā, nevēlēsies turpināt darbību amatiermākslas kolektīvos.

Kā uzsver kordiriģente Nora Žeigure, "mums vairāk būtu jāuztraucas nevis par pēdējiem trim gadiem un kā mēs tās sekas likvidēsim, bet kā piesaistīsim jauniešus šai kustībai."

Savos iespaidos par dalījās kora "Dziesmuvara" diriģente Nora Žeigure, virsdiriģenti Ints Teterovskis, Aira Birziņa, projekta "Latvijas kultūras kanons" vadītāja Maija Treile, muzikoloģe Ilze Liepiņa-Šarkovska un deju virsvadītāja Zanda Mūrniece.

Sēriju ciklu veidoja Latvijas Universitātes studentes Una Zvejniece, Paula Jaunslaviete, Liene Braunberga speciāli Latvijas Radio 3.