10. decembrī Dzintaru koncertzālē Baltijas komponistu mūzikas programmā "Klusa nakts, svēta nakts" un 15. decembrī kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Modestu Barkausku Rundāles pils Baltajā zālē uzstāsies Viļņā dzīvojošā dziedātāja Gunta Gelgote. Pērn Gunta ieguva prestižāko Lietuvas apbalvojumu teātra nozarē - Lietuvas Skatuves Zelta krustu kategorijā “Gada soliste”.

Sarunā ar mākslinieci - par decembri, kas paiet ceļā starp Lietuvu un Latviju, Ziemassvētku sajūtas meklēšanu un atrašanu, programmu Dzintaros, kuras pamatā - dvēsele, daba, Dievs. Par vēlēšanos sapludināt sakrālo ar tautisko un akcentu uz Baltijas komponistiem. Gunta stāsta arī par savu īpašo mīlestību uz Santas Ratnieces opusu El mirollo de l'arbore un citiem šī koncerta darbiem. Uzzinām par atšķirību starp koncertdzīvi Lietuvas un Latvijas dievnamos un satikšanos ar lietuviešu diriģentu Modestu Barkausku. Runājam par Mocartu viņas dzīvē šobrīd un agrāk un par Šūberta dziesmām orķestra pavadībā.

Gunta Gelgote: Tiekamies raidījumā "Pārmijas", un arī manī pašā šobrīd ir tādas pārmijas, jo Lietuvas Nacionālajā operā sākam iestudēt operu "Hofmaņa stāsti", kur esmu Olimpija. Priekš manis tās ir pārmijas - gatavoties Olimpijai, kas ir ļoti virtuoza koloratūrsoprāna partija, tad braukt mājās un dziedāt Dzintaros tādu īpaši klusinātu un iekšēju dziesmu programmu, tad seko Rundāle.

Man kā dziedātājai šobrīd katru dienu ir tādas domu un balss pārmijas.

Diezgan daudz laika laikam tomēr paiet ceļā starp Lietuvu un Latviju.

Jā, bet pie tā esmu pieradusi, un tiešām esmu laimīga, ka visu laiku varu braukt uz savu mīļo Latviju dziedāt. Protams, esmu arī ļoti laimīga tāpēc, ka esmu pieņemta Lietuvas kultūras vidē un varu tur darboties gan klasiskajā mūzikā un operas žanrā, gan sadarbīboties ar mūsdienu komponistiem. Tā ir gan ļoti bagātinoša pieredze, gan sajūta, ka esmu pieņemta un varu arī tur justies tuvi.

Runājot par Ziemassvētku noskaņu, kas valdīs jau svētdien Dzintaros, mazliet uzbursim to ainu arī tagad. Lai atbilstošo noskaņu dāvinātu klausītājiem, vispirms to, protams, jāatrod sevī. Kas Jums palīdz to iegūt?

Ziniet, mūzika. Repertuārs koncertam tiek salikts laicīgi. Domāju, ka tāpat kā klausītāji, nākot uz koncertiem, piedzīvo svētku tuvumu, tāpat arī mēs. Dziedot jebkuros svētkos, vai tie būtu Latvijai dārgi svētki vai šādi tradicionālie, es ikvienus svētkus piedzīvoju vairāk, esot ar tiem saistīta mūzikā. Arī tagad, protams, mēs, mākslinieki, laikus gatavojamies koncertiem, laikus dzīvojam mūzikā un caur to tuvojamies svētkiem. 

Savukārt Rundālē muzicēšu kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un lietuviešu diriģentu Modestu Barkausku, kurš tika uzaicināts vadīt koncertu un es kā latviešu soliste - piedalīties. Mēs jau vairākas reizes kopā ar Modestu esam muzicējuši. Kāpēc šo gribēju teikt? Man bieži prasa, kāda ir atšķirība starp Latviju un Lietuvu. Mēs sarakstāmies ar diriģentu, viņš man saka “Gunta, būs svētku koncerts, tātad vajadzētu kaut ko dzirkstošu un virtuozu kā šampanieša burbuļi”. Un es atbildu: “Kā lai to tā maigāk pasaka... Latvijā ir mazliet citādāk, mums tā ir Advente. Tie vēl nav dzirkstoši svētki, mēs uz to ejam klusināti, un gaviles nāk tieši uz svētku laiku”. Liekas, tas viņam bija mazliet jāapdomā. Es to jūtu Latvijā - vispirms Adventes laika mūzika un tad svētku periods. Programmā gan iekļauta jau pirms tam norunātā un absolūti piemērotā Mocarta motete Exsultate, jubilate. Esmu ļoti laimīga par viņa ierosinājumu atskaņot Šūberta dziesmas ar orķestri, kas man būs notikums, jo līdz šim tieši šīs dziesmas esmu dziedājusi ar manu mīļo pianisti Aiju Kuzmani, un tagad tas būs orķestris ar Makša Rēgera instrumentācijām.

Gunta Gelgote Rundāles pils Baltajā zālē nevarēs koncertēt slimības dēļ, viņu aizstās lietuviešu soprāns Lina Dambrauskaite.