Džeza pianists Edgars Cīrulis: Esmu iemācījies labo vienatni

27. aprīlī pulksten 18:00 LR3 "Klasika" jaunā koncertcikla "Viens pats studijā" ietvaros Latvijas Radio 1. studijā muzicēs džeza pianists un komponists Edgars Cīrulis.

Ieklausoties viņa spēlētajās improvizācijās un kompozīcijās, atbildes improvizācijas krāsās piedāvās māksliniece Kristīne Kutepova, uz vietas radot unikālu mākslas darbu. Savdabīgo mākslas notikumu varēs dzirdēt "Klasikas" ēterā, bet vērot - "Facebook" lapā un sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.

Edgars Cīrulis, dažas stundas pirms koncerta sastapts Latvijas Radio 1. studijā, piekrīt, ka šo noteikti var saukt par stāstu vakaru: "Es savā mūzikā improvizēju, un improvizācija savā ziņā ir valoda. Ko gan mēs ar valodu darām? Stāstām stāstus!

Tie skaņdarbi, ko šovakar esmu izvēlējies, katrs nāk ar savu emocionālo un vēsturisko bagāžu. Tie stāsta par cilvēkiem, par notikumiem un atmiņām, tāpēc tie tiešām būs stāsti…"

Inga Saksone: Kompozīcijām un improvizācijām ir arī nosaukumi, kas mūs ievada jau atbilstošā noskaņā. Kā rodas nosaukumi? Un vai tie rodas pirms vai pēc mūzikas tapšanas?

Edgars Cīrulis: Nosaukumi ir ļoti sarežģīta kompozīcijas daļa, es teiktu – dažreiz pat sarežģītāka nekā pati skaņrade. Tie nāk pirms, tie nāk arī pēc, un man laikam labāk patīk tie, kuri atnāk pirms mūzikas, jo tad visu savu radošo darbību varu kopsummēt zem konkrēta koncepta un idejas, kas tādējādi kļūst skaidrāka. Ja nosaukumu ieliek pēc tam, tas drīzāk ir kā impresija par skaņu, kas nav slikti, bet tas ir kas cits.

Šobrīd daudz runājam par pašizolāciju. Lai gan mūziķim tas ir normāls stāvoklis, īpaši jau gatavojoties vai strādājot, bet kā šajā situācijā tikt laukā no muzicēšanas pašizolācijas uz objektīvo pašizolāciju, un vai vispār maz ir jātiek?

Ļoti labs jautājums, uz kuru grūti atbildēt...

Esmu cilvēks, kuram patīk būt vienam pašam. Esmu iemācījies pats ar sevi labi sadzīvot – esmu iemācījies labo vienatni.

Atslēga tam slēpjas tajā, ka cenšos uzturēt meditācijas praksi un veselīgos apjomos runāties pats ar sevi, mācīties pats ar sevi būt labs. Lai arī mūzikā pašizolācija patiesi ir pilnīgi dabisks, nepieciešams process, šī situācija, kādā visi esam, nav vienkārša. Jāteic, arī man tas ir liels pārbaudījums.

Vai var meditēt ar skaņu?

Noteikti! Var meditēt ar jebko un uz jebko. Atslēgas vārds ir apcere un uzmanība. Ieklausīšanās.

Kā norit sagatavošanās šim vakaram? Palikušas vairs tikai dažas stundas...

Tikko pusotru stundu pavadīju, spēlējot lēnām un klausoties skaņās, nedomājot par to, kur mani pirksti krīt – domājot tikai par to, kā skan klavieres. Man jāiepazīst šīs klavieres, jo tās, kuras spēlēju mājās, ir pilnīgi citāds instruments. Ir ļoti patīkami satikties ar studijas instrumentu, bet tās ir atkal jaunas attiecības. Pēc sarunas pievērsīšos koncertprogrammai. Spēlēšu daudz lēnāk. Mans atslēgas vārds ir – lēnām.

Vairāk un plašāk - ierakstā.