Latvijas Komponistu savienība ar divām koncertprogrammām “Latviešu kamermūzikas jaunumi” septembrī un janvārī iepazīstinās klausītājus ar latviešu komponistu jaunāko veikumu kamermūzikas žanrā. Kaut arī pārsvarā koncertos izskanēs pirmatskaņojumi vai Latvijas pirmatskaņojumi, ar šiem koncertiem ir vēlme aktualizēt arī to komponistu mūziku, kas tapusi pandēmijas gados un vienreiz atskaņota tiešraides koncertos.

Pirmās – 28. septembra – koncertprogrammas īpašais notikums būs Georga Pelēča apjomīgā klavieru kvinteta “Pārmijas” pirmatskaņojums.

Vairāk par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē gaidāmo jaunās kamermūzikas koncertu iztaujājam komponistu, Latvijas Komponistu savienības padomes biedru Rolandu Kronlaku, kuram radusies ideja par šādu koncertprogrammu.

"Iesākumā bija mans e-pasts visiem Komponistu savienības biedriem ar jautājumu, vai viņiem ir kāds neatskaņots darbs vai tāds darbs, kas nav atskaņots Latvijā. Tāpat godīgi pajautāju, kā viņi paši domā, vai tas ir izdevies darbs, kurš ir uzrakstīts pandēmijas laikā un ticis atskaņots kādā tiešraides koncertā, bet nav piedzīvojis dzīvo atskaņojumu," viņš stāsta.

Uz e-pastu atsaukušies ap 15 komponistu. Apmēram puse viņu sacerēto skaņdarbu skanēs koncertā šajā sestdienā, bet otra puse sekos koncertā, kas gaidāms nākamā gada janvārī. Abi koncerti sola izcelties ar žanrisku un stilistisku daudzveidību.

28. septembra koncertu Latvijas Mūzikas akadēmijā vadīs Dāvis Eņģelis, un starplaikos gaidāmas arī sarunas ar skaņdarbu autoriem.

*    *    *

Georga Pelēča skaņdarba "Pārcelšanās" daļas – “Departure” un “Arrival” – simbolizē pārcelšanos pāri nezināmai un bīstamai upei. Šajā ceļā tiek izjustas gan bažas, gan ticība un cerība, un, sasniedzot otru krastu, atklājas visdziļākās sapņu un nojautu piepildījums.

Divi skaņdarbi programmā ir glezniecības iedvesmoti. Anitra Tumševica savā klavieru  skaņdarbā “Noskaņu ēnas” smeļas iedvesmu no Pola Sezāna zaļo toņu gleznām, savukārt Renāte Stivriņa darbā, ko atskaņos alts, čells, flauta un mežrags, iedvesmojas no Vasilija Kandinska gleznas "Composition VII", kur kustība un stabilitāte veido vienotu telpu.

Gundega Šmite flautas skaņdarbā "Somnio(In)Somnium" pēta sapņu un bezmiega robežas. Skaņdarbā flauta ne tikai rada tradicionālās skaņas, bet arī tiek izmantota kā instruments, caur kuru izrunā fonēmas, vārdus un frāzes.

Andris Vecumnieks savu Sonāti klarnetei un klavierēm veltījis pāragri aizgājušā klarnetista Jāņa Tretjuka (1989–2019) piemiņai. Skaņdarba noskaņa un radošā ideja godina Tretjuka personības devumu, aicinot klausītājus uztvert šo skaņdarbu ļoti personiski, kā intīmu "in memoriam".

Andrejs Selickis savam flautas skaņdarbam "Selica" nosaukumu aizguvis no senslāvu valodas (serbu-horvātu), kur tas nozīmē "gājputns". Tajā pašā laikā “ Selica” ir arī komponista alter ego un viņa dzimtas uzvārda sakne. “Selica” ir kā pussnaudas pauze pirms Lidojuma - Dievišķi viegla, mīloši gaiša, laimīgi smeldzīga un tā ir arī Pateicība, Atvadas, Gatavība uz...

Koncerts noslēgsies ar Imanta Zemzara "Mūzika mājai un dārzam", kas sacerēts klavieru kvartetam. To veido divas daļas – "Tekošais moments" (The Flowing Moment) ar piezīmi "ar mieru un pīpēšanu", un krāsainā, rotaļīgā "Promenāde".

Koncertā uzstāsies izcili klasiskās un mūsdienu mūzikas interpreti – pianisti Agnese Egliņa un Rihards Plešanovs, flautiste Egija Sproģe, klarnetists Artūrs Perts, mežradznieks Daniels Sabanskis, vijolnieki Arvīds Zvagulis un Andrejs Jegorovs, altists Pēteris Trasuns un čellists Kārlis Klotiņš.