15. martā - dienu pirms Aspazijas 160. dzimšanas dienas - Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Māris Sirmais Latvijas Nacionālajā bibliotēkā dzejniecei veltīs īpašu koncertprogrammu “Sapņu tālumā”, kurā izskanēs dažādu laiku komponistu opusi ar viņas vārdiem. No pussimta skaņdarbu tika izraudzītas dziesmas jauktajam, sieviešu un vīru korim, kuru autori ir klasiķi Emīls Dārziņš, Jāzeps Mediņš un Emilis Melngailis, kā arī mūsdienu skaņraži – Andris Dzenītis, Jānis Šipkēvics, Anita Mieze u. c.

Sadarbībai aicināta arī aktrise Vita Vārpiņa, kura 2023. gadā iejutās Aspazijas tēlā Viestura Kairiša režisētajā izrādē “Spīdolas nakts" Dailes teātrī, šajā koncertā lasīs Aspazijas vēstules.

Sarunā ar diriģentu Māri Sirmo - par personīgām asociācijām un spilgtākajiem mirkļiem Aspazijas tekstos un mūzikā, par Aspazijas dzejas tēliem un temperamentu koncertprogrammai atlasītajās kordziesmās, par mazāk zināmu un retumis atskaņotu Jura Karlsona opusu, "Mēness starus stīgo" versijām vairāku komponistu rokrakstos un citiem koncertprogrammas akcentiem.

Māris Sirmais: "Man, protams, Aspazija galvenokārt saistās ar tiem iespaidiem, ko devuši latviešu komponisti, laikam visspilgtāk Emīls Dārziņš. Lielā daļā Aspazijas dzejas, kas izmantota latviešu komponistu mūzikā, ir latviskuma kods, ko pēc tam redzu komponistos, kas izvēlējušies šādu dzeju. Tās ir ilgas, nepiepildīti sapņi, nepārtraukta sapņošana, tieksme uz varbūt pat nereāliem, neaizsniedzamiem ideāliem. (..)

Pagājis jau mēnesis, kopš iezīmējām Emīla Dārziņa 150 gadu jubileju, nu tilts mests tālāk uz Aspaziju. Izcilākie Emīla Dārziņa darbi - “Sapņu tālumā”, “Mēness starus stīgo” un “Ciānas bērni” - ir ar Aspazijas vārdiem.

Šajā koncertā pavisam nedaudz, bet būs lasījumi. Tie būs Aspazijas teksti, atmiņas, domas par viņas personības veidošanos, spilgtas asociācijas ar viņas bērnību, spilgti impulsi, ko viņa atceras. Tās nav vēstules, tie ir apcerīgi stāsti. Tos Vita [Vārpiņa] lasīs starp dziesmām.

Vai Aspazijas dzeja ir muzikāla?

Viennozīmīgi. Ļoti interesanti ir vērot dažādu laikmetu komponistus, kā viņi uz raugās uz to, cik uzmanīgi viņi pieiet, rakstot mūziku ar dzeju, cik daudz komponists domā ne tikai par vienas noskaņas radīšanu, ko, protams, izraisa dzeja, bet arī cik organiski mūzika "guļ" šajā dzejā. To varēs dzirdēt arī šajā koncertā un salīdzināt, kā rakstīja pirms simts gadiem un kā mūsdienās raksta.