Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” šogad svin savu 25. jubileju, kas ar koncertiem decembra sākumā jau nosvinēta Dobelē, Saldū, Sējā, Preiļos un Gārsenē, bet 16. decembrī svētku noslēgums risināsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Koncerta programmā skanēs koristu izvēlētu iepriekšējos gados korim veltītu un mīļu skaņdarbu izlase (Selgas Mences, Jēkaba Jančevska, Indras Rišes, Pētera Vaska, Maijas Einfeldes, Georga Pelēča, Mārtiņa Brauna, Artura Maskata un Ārija Šķepasta kormūzika), kā arī šogad radīti Renātes Stivriņas, Oskara Herliņa, Platona Buravicka, Riharda Zaļupes un Ilonas Rupaines jaundarbi.

Sarunā ar kora galveno diriģentu Kasparu Ādamsonu uzzinām, kas raksturo "Sōlas" dziedātāju, kā veidojās jubilejas koncerta programma, vai koristu balsojuma rezultāti raisīja pārsteigumus, ar kādām emocijām tiek uzņemta daudzo pirmatskaņojumu iestudēšana, kā pirms 25 gadiem LKA dziedātāju saime tika pie sava nosaukuma un kas tiek darīts brīžos, ja līdzi paņēmušās divas labās kājas kurpes.

Kaspars Ādamsons: "Sōla" savu ceļu sāka pirms 25 gadiem, bet pats tobrīd nebiju korī, jo pievienojos 2004. gadā. Kora pirmsākumos tā dziedātājs pamatā bija Latvijas Kultūras akadēmijas students - jauna dāma un jauns puisis, kas paralēli savām kultūras studijām vēlējās papildināt zināšanas un likt lietā savu skanīgo balsi.

Šo 25 gadu laikā, protams, mūsu dziedātāju amplitūda dzīves pieredzes ziņā noteikti ir kļuvusi plašāka. Mēs savās rindās redzam gan vidusskolniekus, gan gadu gadiem vai pat jau gadu desmitu dziedošus, jau ar kuplu ģimeni.

Tā ir viena lieta, kas savā ziņā ir mainījusies šo 25 gadu laikā. Protams, arī pieredzes un "Sōlā" pavadīto gadu skaits katram ir citādāks. Kā katru gadu mēs gan septembra, gan janvāra sākumā rīkojam jauno dziedātāju uzņemšanu. Katrā no tām, parasti gan septembrī vairāk, interese ir un vairāki dziedātāji pievienojas mūsu pulkam. Mēs esam ļoti priecīgi, ka šos 25 gadus un arī šajā jubilejā joprojām esam pie Latvijas Kultūras akadēmijas. Protams, ka mūsu rindās dzied ne tikai LKA studenti, bet arīdzan Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Stradiņa universitātes un daudz dažādu iestāžu un darbavietu darbinieki. Un arī ģeogrāfiskais lauks, ko līdz ar to aptveram - septembrī, ja nemaldos, bija Alūksne, Cēsis, Valmiera, Jelgava, protams, Rīga, un teju katrs no 7-8 jaunuzņemtajiem dziedātājiem nāk no savas vietas.

Vai "Sōlai" patīk svinēt? Spriežot pēc tīmekļa vietnē ievietotās informācijas, jūs skaisti nosvinējāt sezonas sākumu, Dziesmusvētkus, un savu 25. gadu jubileju jūs nu jau esat svinējuši dažas nedēļas, nedēļas nogalēs ar koncertiem dodoties iepriecināt klausītājus dažādās vietās. 

Domāju, ka mums svinēt patīk, un svinēt noteikti vajag, jo priecāties par kopā paveikto ir patiešām jauki.

Šīs 25 gadu svinības koncertu skaita ziņā noteikti ir apjomīgākās, jo jau pagājušgad, domājot par šo jubilejas gadu, vēlējāmies aptvert vēsturiski ģeogrāfisko Latvijas kopainu, līdz ar to faktiski jubilejas koncertu ciklu iesākām 10. jūnijā ar viesošanos Dobelē. Attiecīgi ar Zemgali sākām, septembra beigās bijām Saldū kā Kurzemes punktā, oktobra sākumā Vidzemē un Sējā. Pirms nepilnām divām nedēļām mēs bijām, patiesībā, pirmajā "Sōlas" Latvijas koncerttūrē. Uz divām dienām bijām Latgalē un Preiļos, un bijām Sēlijā un Gārsenes tautas namā. Katrs no koncertiem repertuāra ziņā bija nedaudz atšķirīgs, lai būtu interese gan pašiem, gan varbūt kādam klausītājam, kas ceļo kopā ar mums un ir pagadījies vairāk kā vienā no koncertiem. Protams, ka šī būšana kopā, došanās uz koncertiem, koncerta sajūtu sajūšana, it īpaši garākā izbraucienā, kaut tās būtu tikai divas dienas, ir ļoti būtiskas un neatsveramas kora saliedēšanās un socializēšanās ziņā."