Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents Guntis Kuzma muzikālo gadu noslēgs ar tradicionālajiem Liepājas Simfoniskajiem Vecgada koncertiem, bet 12. decembrī Kongresu namā viņš atgriežas pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults. Būs pirmoreiz tikšanās ar Latvijas Radio kori, kura balsīs skanēs Roberta Šūmaņa "Naktsdziesma" un Rutas Paideres opuss "Sens vējš" (2015), un piedāvāti divi Ludviga van Bēthovena darbi. Koncerts tiks noslēgts ar gaišo Otro simfoniju, bet pirmajā daļā ar Reiņa Zariņa solo - Otrais klavierkoncerts.

Guntis Kuzma:

Bēthovena Otrā simfonija ir man ārkārtīgi tuvs darbs, diriģēšu to pirmoreiz. Daudzi to ir saukuši par pārejas posmu starp Pirmo un Trešo simfoniju. Man gan tā neliekas.

Laikā, kad viņš raksta šo mūziku, kas viscaur nes prieku, viņš Heiligenštates testamentā raksta par savu depresīvo stāvokli, ka viņam zūd dzirde, viņš sāk izvairīties no sabiedrības. Vēstulēs arī minēts tas apkaunojums, kas viņam bijis, kad runājis ar kādu domubiedru, kurš saka: “Vai dzirdi to?” Un viņš saprot - vairs nedzird. Dīvaini, ka tādā stāvoklī iespējams tik saulainu mūziku rakstīt.

Kā tu to skaidrotu? Tev ir kāda versija?

Es domāju, ka tā ir vēlme izlauzties un veidot pasauli, kas eksistē tikai tavās domās un fantāzijās. Eiropa tajā brīdī ir uz kara sliekšņa, viņš bijis aizrāvies ar Napoleona idejām - mēs šeit varam dzirdēt maršveidīgu franču militāro mūziku, sevišķi pirmajā daļā. Bet jāatceras, ka pēc Trešās simfonijas sarakstīšanas viņš pat ne tikai izdzēsa, bet izskrāpēja šo veltījumu Napoleonam.

Otrā simfonija, Otrais klavierkoncerts - nevilšus vedina domāt, ka tie ir darbi-laikabiedri, bet tā gluži nav.

Ne gluži. Ja runājam par numerāciju,

Otrais klavierkoncerts patiesībā ir pirmais. Viņš to rakstīja jau krietni iepriekš, un rakstīja sev. Tas ir skaidri zināms, jo viņš arī to daudz spēlē. Ir skaidras liecības, ka viņš to ir nemitīgi pārstrādājis, līdz nonācis līdz šai numerācijai.

Cik tas ir prasīgs pianistam?

Ļoti prasīgs, bet man šķiet, ka Reinim Zariņam nekas nav neiespējams.

28., 29. un 30. decembrī koncertzālē "Lielais dzintars" Gunta Kuzmas vadībā izskanēs Liepājas Simfoniskais Vecgada koncerts ar itāļu operlappusēm un Vīnes mūziku, godinot Johana Štrausa dēla 200. gadskārtu. 

Guntis Kuzma: Mana sirds deg par šo mūziku. Johana Štrausa jubileja droši vien ir centrālais impulss, no kā tapa programma, jo tajā būs arī viņa tēvs Johans un brālis Eduards Štrauss.

Veidojot šo programmu, doma bija parādīt daudzveidību Vīnē - tie ir ne tikai valši un polkas, tā ir arī operete, jo mums būs divi brīnišķīgi solisti.

Tā ir ne tikai operete, bet arī opera. Neliels sānsolis no Vīnes, jo vienmēr atgriežos pie domas, ka skaistākās melodijas operās ir no Itālijas. Programmā iekļauta arī itāļu mūzika - Doniceti un Rosīni. Protams, arī Mocarts. Otrā daļa vairāk mirdzēs Vīnes un valšu noskaņā. Man liels prieks, ka mūsu soliste Līna Dambrauskaite piekrita atskaņot “Pavasara balsis”, ko pārsvarā dzirdam tikai orķestra versijā, jo balsij tas ir ārkārtīgi grūti, bet viņa ir tiešām izcils koloratūrsoprāns, un domāju, ka tas mirdzēs mūsu skaistajā koncertzālē. Protams, “Ķeizara valsis” - tas ir viens no viņa centrālajiem darbiem. Tas ir valsis klasiskā piecdaļu uzbūvē, kas klausītājus un orķestri caur paātrinājumu aizved pilnīgi uz reibumu. Polkas - ne tikai ātrās, kas ir galopi, bet polku daudzveidība - ir polka-mazurka, kas iet uz trīs un tuvinās valsim, bet tai nav raksturīgā “1-2-3”, vairāk kā klasisks valsis, franču polka - lēnā, elegantā. Operetes - gan ārijas, gan dueti. Otrs solists būs Mihails Čuļpajevs, trešā soliste - vijolniece. Arī ar Vīnes tematiku, bet mazliet tuvāk salona muzicēšanai.

Friča Kreislera mūzika ir ar ārkārtīgu siltumu un sirsnību rakstīta, un šie divi skaņdarbi vijolei - “Skaistais rozmarīns” un “Mīlas mokas” - būs Sofijas Vaseckas pārziņā.

Viņa ir jauna mūziķe, un šeit mēs turpinām jau iesāktu un, manuprāt, ļoti skaistu tradīciju, ka Valda Vikmaņa konkursa orķestra simpātijas balvas ieguvēja uzstājas ar orķestri.