Tas ļaus ielūkoties savā laikā nesaprastā, 19. gs. slavenā krievu komponista Modesta Musorgska dzīvē un doties audiālā pastaigā pa mākslas izstādi, klausoties vienu no klasiskās mūzikas slavenākajiem hitiem – “Izstādes gleznas”.
Pie diriģenta pults stāsies bijušais Liepājas simfoniskā orķestra diriģents Atvars Lakstīgala, ar kuru pirms koncerta tiekamies "Klasikas" studijā.
"Mūsu mērķis – simfonisko mūziku darīt saprotamāku un pieejamāku jauniešiem vecumā no divpadsmit gadiem, kad sākas tie zīmīgie tīņa gadi, kuros šķiet, ka orķestra spēle un akadēmiskās mūzikas piegājiens ir kas simtgadīgs un novecojis. Mūsu ideja ir pierādīt, ka tas tā nav. Ka simfoniskā mūzika – tas var būt arī interesanti, stilīgi un forši," stāsta Atvars, atgādinot, ka cikls ir LNSO mākslinieciskā vadītāja Andra Pogas ideja, kas aizsākusies pirms vairākiem gadiem.
Pats Atvars ciklā piedalās jau otro reizi: "Pirmā bija pirms dažiem gadiem, kad iejutos Bēthovena tēlā un diriģēju viņa Piekto simfoniju. Bet forma ir nemainīga: sākumā tiek mazliet pastāstīts, izcelti muzikālie un vēsturiskie akcenti konkrētajam simfoniskajam hitam, tad tas tiek nospēlēts no sākuma līdz galam. Stāstnieki ir divi – gan Goran Gora, gan arī diriģents, kurš norāda, kam būtu jāpievērš uzmanība."
Un kādas asociācijas pašam Atvaram raisa jēdziens "Izstādes gleznas”? "Negribētu to saukt par traumu, bet jau kopš skolas laikiem, jebkurā izstādē ieejot, uzreiz man ausīs skan "Promenādes" jeb "Pastaigas" tēma," smej diriģents.
"Man tiešām patīk šis darbs, turklāt līdz šim to nekad neesmu diriģējis – šī būs pirmā reize! Man arī ļoti patīk Morisa Ravela instrumentācija, kurā dažas detaļas būtiski atšķiras no oriģinālieceres. Šim darbam ir daudz instrumentāciju – astoņas vai deviņas, bet spēlētākā ir tieši Ravela versija. Iespējams, opuss nebūtu tik zināms, ja ne Ravels ar savu glezniecisko, impresionistisko piegājienu, kas dara šo mūziku tik ļoti kolorītu.”
Vaicāts, kas tajā varētu pievilināt jauniešus, diriģents uzsver: "Tieši programmatisms! Ar mūziku var daudz vairāk noraksturot, nekā verbāli – tik spilgti ir rūķi, vecā pils. Domāju, jaunieši, ja par to ir iepriekš informēti, tur var sadzirdēt lielas lietas.
Atceros, vēl Liepājas laikā daudzi jaunieši, kuri pirmo reizi nāca uz simfoniskajiem koncertiem, atzina – tajos valdošā enerģētika ir pilnīgi citādāka, nekā popmūzikas koncertā, kur uz skatuves, piemēram, ir četri cilvēki.
Enerģija, kas nāk no astoņdesmit cilvēkiem, ir absolūti atšķirīga.”
Musorgska cikls radies, komponistam klīstot pa sava laba drauga Viktora Hartmana izstādi. Šī apmeklējuma laikā komponista galvā piedzima ideja par skaniskām miniatūrām. Ciklā “Izstādes gleznas” dzirdamas miniatūras par eglīšu mantiņu ar uzzīmētu Riekstkodi, ratos iejūgtiem vēršiem, neizšķīlušiem cālēniem, tenkām tirgus laukumā, šermuļiem katakombās, bronzas pulksteni raganas mājiņas veidolā un varoņu vārtiem.
Jaunums šajā “Simfoniskais hits ar Goran Goru” sezonā ir režisora Roberta Rubīna iesaistīšanās cikla pasākumu veidošanā. Novērtējot, cik svarīgi mūslaiku skatītājam ir ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt, koncertus kuplinās nelieli videosižeti un attēlu projekcijas, paplašinot klausītāju priekšstatus par izciliem meistariem, kas palaikam var šķist vēstures putekļu klāti. Koncertcikla vadītāja Goran Gora stāstījuma pamatu arī turpina veidot dramaturģe Justīne Kļava, kas par izrādi “Dvēseļu utenis” šoruden ieguva “Spēlmaņu nakts” ārvalstu teātra ekspertu simpātiju balvu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X