"Latviešu mūzika ir viens no Latvijas pastāvēšanas ilgtermiņa stūrakmeņiem," ir pārliecināts diriģents Atvars Lakstīgala, slavējot nacionālās skaņu ierakstu kompānijas "SKANI" stratēģisko darbību: 2021. gada izskaņā kompānija klajā laidusi Liepājas Simfoniskā orķestra albumu, kurā iemūžināti divi Kārļa Lāča opusi – Koncerts klavierēm ar orķestri un Latvju simfonija.

Ierakstā, kas pērn veikts Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", līdzās Liepājas Simfoniskajam orķestrim Atvara Lakstīgalas vadībā piedalījušies arī solisti – pianiste Agnese Egliņa un akordeonists Artūrs Noviks. No 18. februāra albums būs pieejams 80 valstīs, toskait lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Savukārt jau 15. janvārī koncertzālē "Cēsis" Liepājas Simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā atskaņos koncertprogrammu "Vīnes galā", kam brīdi pirms gadumijas uzgavilēja Liepājas publika. 

Par to, ar kādām sajūtām noslēdzies pagājušais gads, kā tapis jaunais albums un arī par citām radošām lietām intervijā Intai Pīrāgai plašāk stāsta diriģents Atvars Lakstīgala.

***

Inta Pīrāga: Mēdz teikt - kā noslēdzas iepriekšējais gads, tāds būs arī jaunais. Un, tā kā gada pēdējās dienās bija tik daudz dažādu pienākumu un darbu, tad saprotu, ka laikam  nekas neapstājas un viss mutuļo. Vai ir laba sajūta - ka tā tam arī jābūt?

Paldies, sajūta ir brīnišķīga! Gads patiešām noslēdzās lieliski, ar ļoti daudzām pozitīvām emocijām, un esmu cerību pilns, ka tāds būs arī šis gads.

"Lielajā dzintarā" bija dzirkstoši Vecgada koncertri - klausītāju interese esot bijusi tik liela, ka nācies izziņot arī papildkoncertu, un abiem pa vidu klajā laists arī jauns albums ar Kārļa Lāča mūziku. Liepājas publika nav atradinājusies no koncertiem?

 

Noteikti nē! Abos koncertos bija brīnišķīga sajūta un ļoti patīkamas emocijas arī no publikas puses - ne tikai no mūziķiem. Tiešām izbaudīju ik mirkli gan mēģinājumos, gan arī koncertos, jo arī mūziķu spēlē un emocijās varēja just, ka viņiem ir svētku sajūta. Esmu ļoti priecīgs.

 

Tādu programmu droši vien bieži negadās izbaudīt - tur bija populārās mūzikas kaleidoskops - Štrauss un Ofenbahs, Monti "Čardašs". Bet diriģentam jau tas nebūt nav tāds viegli pārkožams rieksts, jo katram darbam izveidojušies savi šabloni, tāpat arī publikai ir savas vēlmes - jābūt pareiziem tempiem, pareizām tēmām...

 

Pilnīgi piekrītu, jo bieži vien tas, kas klausītājiem ir ļoti viegli uztverams, viegli saprotams un atpazīstams, izpildītājam ir visgrūtākais. Interpretēt Johana Štrausa hitus nemaz nav tik vienkārši. Tāpēc gatavojos ļoti nopietni un šķiet, ka izdevās.

 

Noteikti palīdzējusi arī pieredze Operā?

 

Tas gan - es ļoti labi jūtos opermūzikā, operā un darbā ar dziedātājiem.

 

Šo pašu koncertprogrammu kopā ar liepājniekiem un arī visām trijām solistēm - Ilzi Grēveli-Skaraini, Ievu Paršu un Paulu Šūmani - drīzumā vedat uz Cēsīm?

 

Jā, būs ne tikai visas trīs brīnišķīgās dāmas -

 

man šie koncerti ir īpaši ar to, ka muzicēju kopā ar savu dēlu - Mariss Lakstīgala ir viens no solistiem, tāpēc lielas ovācijas arī viņam.

 

Mariss izpildīja populāro neapolitāņu dziesmu "Santa Lucia", Arvīda Žilinska "Komponistam", tāpat populāro "Pie Jesu" kopā ar Ilzi Grēveli-Skaraini no Endrū Loida-Vēbera Rekviēma. Tas man arī bija papildus satraukums, kuru nedrīkstēju izrādīt, lai ļautu jaunajam māksliniekam labi justies...

 

Bet otra puse, pie kā daudzus gadus strādājat, saistīta ar latviešu komponistu jaundarbiem. Šoreiz tie ir Kārļa Lāča opusi jaunā kompaktdiska formātā. Tie abi ir ļoti atšķirīgi. Kuram radās doma, ka tie jāliek kopā?

 

Ideja radās sadarbības un domu apmaiņas rezultātā ar orķestra valdes locekli Uldi Lipski - arī uz priekšu plānojam, ko no latviešu mūziķu jaunrades, kad radīsies iespēja un finansējums, saglabāt un ieskaņot. Tagad nonācām pie secinājuma, ka Kārlis un viņa mūzikas īpašā saikne ar Liepāju būtu to pelnījusi.

 

Atceros, ka pirmo reizi kā mākslieku Kārli ieraudzīju Mediņskolā, kad biju pavisam mazs - man bija 15 gadu. Biju jaunākajā kursā, viņš - vecākajā, un dzirdēju koncertos, cik brīnišķīgi Kārlis spēlēja Bēthovena sonātes.

 

Man patika viņš kā personība. Tikai vēlāk iepazinu viņu kā  izcilu džeza mūziķi, improvizatoru un vienmēr ar lielu sajūsmu esmu sekojis tam, ko viņš dara. Tāpēc bija liels pagodinājums pirmaskaņot Kārļa "Latvju simfoniju". Atskaņojām arī Klavierkoncertu - tas gan nebija pirmatskaņojums, bet tas notika 2014. gadā Liepājas Zvaigžņu festivālā. Likās, ka šis būtu brīnišķīgs komplekts - Klavierkoncerts un Latvju simfonija.

 

Parasti starp darba pirmatskaņojumu un brīdi, kad tas tiek ierakstīts, paiet kāds laiks. Vai daudz kas jauns nāk klāt interpretācijas ziņā?

 

Ja man šie darbi būtu jāieraksta šodien, būtu nācis vēl klāt kaut kas jauns, jo

 

sajūtas jau mainās, laiks iet uz priekšu. Tāpat kā komponistam, arī diriģentam interpretāciju ietekmē sociāli apstākļi - viss, kas notiek apkārt, emocijas, kas ir gan man, gan mūziķiem - tas viss atsoguļojas arī ierakstos.

 

Vairāk un plašāk - ierakstā.