Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 14. jūnijā, plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs koncerts "Tur būs tev mūžīgs miers", ko tiešraidē piedāvās "Klasika".

Rīgas kamerkoris Ave Sol un Orķestris "Rīga" diriģenta Andra Veismaņa vadībā atskaņos trimdas komponista Jāņa Kalniņa kantāti "Asins tīrums", kā arī Pētera Vaska, Jēkaba Jančevska un Marinas Vidmontes opusus. Plašāk par šo koncertu intervijā Ingai Žilinskai stāsta diriģents Andris Veismanis.

***

Inga Žilinska: 14. jūnija koncerts ir notikums, kas daudziem saistās ar sāpīgām atmiņām, bet šo notikumu nevar neatcerēties, un arī jūsu koris "Ave Sol" un Orķestris "Rīga" šajā gadā esat apvienojuši spēkus un izveidojuši programmu 14. jūnija genocīda piemiņas dienas atceres koncertam. Kā šogad esat kārtojuši programmu?

Andris Veismanis: Šogad programmā skanēs latviešu komponistu darbi. Gan nesen uzrakstīti, gan sen uzrakstīti - salīdzinoši dažāds ir tas klāsts. Bet akcents ir uz lietām, kas aktuālas mūsdienās - kā, piemēram, Pētera Vaska darbs "Dona Nobis Pacem", kas kļuvis ļoti aktuāls saistībā ar karu Ukrainā. Komponists to uzrakstījis diezgan sen, bet tas ļoti veiksmīgi tiek atskaņots visā pasaulē dažādās versijās. Man patīk arī pūtēju orķestra versija, ko veidojis Vilnis Šmīdbergs. Programmā ienāks arī sadalītā pasaule - Rietumu pasaule un Austrumu pasaule, kurā arī mēs esam atradušies daudzus gadus padomju okupācijas laikā: Jānis Kalniņš bija spiests aizbraukt no savas mīļās Latvijas, dzīvot svešumā un radīt vairākus darbus, un divus no tiem mēs arī atskaņosim. Viņa kordziesma "Pamestā baznīca" ir ļoti skaists un emocionāls darbs arī teksta ziņā, saistīts ar romantiskām atmiņām par Latviju. Līdzīga ir arī viņa kantāte "Asins tīrums" jeb sākotnēji - The Potter's Field. Viņš dzīvoja Jaunbraunsvikā, Kanādā, un rakstīja ļoti daudz mūzikas trimdas latviešiem - dažādiem pasākumiem, ieskaitot Dziesmu svētkus, dažādas Dziesmu dienas, tāpat pasūtījumus daudziem baznīcas koriem. Starpkaru Latvijā bija ļoti spēcīga kultūras puse, it īpaši kormūzika bija ļoti, ļoti augstā līmenī, ko mēs tagad arī redzam no ļoti daudzu komponistu veikuma. (..) Viņš varēja rakstīt arī ļoti sarežģītas partitūras. (..) Kantātei "Asins tīrums" tagad veikts pārveidojums pūtēju orķestrim un solistam - tenoram. (..) Bet savulaik to atskaņojām ar kori Sacrum - šis ieraksts man atvēra acis uz šo kantāti: man tā ļoti iepatikās, likās ļoti spēcīgs darbs. (..) 

Vairākkārt ar diriģentu Andreju Jansonu esam runājuši par Jāņa Kalniņa personību. Tieši no Andreja Jansona arī nāk šis darbs, kas tika atrasts Jāņa Kalniņa garāžā: tur atradās vesela nošu mapīte, kurā bija arī kantāte "Asins tīrums", kas bija nolikts malā tā sarežģītības dēļ.

Pēc tam kantāte tika pārtaisīta arī latviešu valodā - tulkojums ir pat labāks nekā angļu variants. No sākuma Jānis Kalniņš to negribēja darīt. Bet izrādās - tāds dārgums. (..) Sākuma idejā Jānis Kalniņš redzēja, ka tas jāraksta lielam simfoniskajam orķestrim. Ļoti žēl, ka šī versija netika izveidota, jo viņam nebija tādas iespējas, lai uzrakstītu simfonisajam orķestrim, tāpēc bija palikusi tikai versija korim, solistam un klavieru partijai. Andrejs Jansons izveidoja orķestra aranžiju, kas tika ierakstīta šeit, Latvijā, un pēc tam kantāte vairākkārt bijusi iekļauta arī Jāzepa Vītola starptautiskajā kordiriģentu konkursā kā viens no darbiem, kas jādiriģē arī ārzemju studentiem. Tādā veidā kaut kā ar savu nelielo artavu esmu popularizējis šo latviešu mūziku - ļoti laipni, ka Jānis Lindenbergs piekrita ielikt šo darbu konkursa programmā.

Šo jauno pārlikumu Andrejs Jansons pabeidzis 23. februārī, vienu dienu pirms kara sākšanās Ukrainā. Partitūra rakstīta pūtēju orķestrim, un tā atkal ir jauna elpa, jaunas iespējas.

Mūsu programma ir sadarbības rezultāts ar Valdi Butānu, jo domāju, ka kopumā šo programmu izdomāja un izveidoja Valdis, pandēmijas laikā redzēdams mūsu darbību ar "Ave Sol" - ierakstījām vienu daļu no Jāņa Kalniņa kantātes kopā ar ērģelēm. Tāpēc rezultāts ir ļoti jauks, un esmu priecīgs, ka tagad kantāte tiks atskaņota. 

Un tad vēl programmā būs Jēkaba Jančevska opuss "Klusiņām jūra tek", kura pirmatskaņojumu atskaņojām pirms diezgan daudziem gadiem Pēterbaznīcā - ar pūtēju orķestri, kori "Ave Sol" un 1. ģimnāzijas kori. Tagad, saskaroties ar šo partiju, redzu, ka mainīta instrumentācija, Jēkabs ļoti dzīvi interesējas par sava darba atskaņojumu, un tas ļoti patīkami. Tur piesaistīta arī kokle, soprāna solo, koris un diezgan liels orķestra sastāvs. Moderna mūzikas valoda, atsauce uz tautas mūziku, mītiskumu, sajūtām. Un trešais darbs ir Marinas Vidmontes "No dzīlēm". Jauns darbs, rakstīts konkursam, ieguvis atbalstu un balvu, tapis pirms dažiem gadiem. Tāda ir mūsu kopējā programma.

14. jūnijs ir nozīmīgs arī tādam represēto pēctecim kā man, tāpēc man ir liels gods piedalīties un svarīgi to pastāstīt. Mans vectēvs kopā ar diviem brāļiem un māsu Staļina represiju laikā tika nogalināti cietumā Smoļenskā 1938. gadā.

(..) Viņu pēcteči, ieskaitot manu tēvu un vecmāmiņu, daudzus gadus bija tautas ienaidnieki un tika izdzīti no mājām, ko paši sev bija uzbūvējuši.

Savulaik latvieši, tā kā te bija zināma pārapdzīvotība un trūka lauksaimnieciski spēcīgas zemes, devās uz Krieviju - cars piedāvāja šādu iespēju, zinot mūsu tautas čaklumu un strādīgumu. Latvieši bija iekopuši ļoti skaistus laukus. Skaista bija viņu dzīve Krievijā, un tas laikam arī skauda krieviem, kas dzīvoja citās sādžās. Diezgan daudz latviešu tur dzīvoja... Atbrauca NKVD karavīri, visus apcietināja un pēc milzīgām spīdzināšanām pēc slavenās "troikas" pieņemtā lēmuma visus nogalināja.

Vardarbība, kas bijusi pirms tik daudziem gadiem, it kā piemirstas, bet tā ir dzīva latviešu tautā, jo šīs represijas bijušas ļoti daudzās ģimenēs. Un tie, kas slavina Padomju Savienības laiku un priecājas par gāzētā ūdens automātiem vai šnicelēm padomju stilā... Vienkārši šie cilvēki neko neatceras. Vai arī bijuši saistīti ar VDK, vai arī bijuši komunistu vai armijnieku pēcteči, vai arī kādi blatņiki, kurus uzturēja iespēja dzīvot uz padomju komunisma varas nežēlīgajām darbībām un veidiem. Un viņi to atbalsta. Tā ka man ir savs viedoklis par to, kāds bijis šis laiks. Kad mana ģimene - tēvs un vecmāmiņa - atgriezās Latvijā, tas bija tā, kā savulaik ebreji atgriezās no Bābeles trimdas... Tas ir līdzīgi.

Vairāk - ierakstā.