9. novembrī plkst. 19.00 Mazajā ģildē skanēs koncerts Quadra vs. Sinfonia Concertante, kura uzmanības centrā būs divi pirmatskaņojumi - skaņdarbi, kas komponēti klavieru kvartetam Quadra jeb pianistam  Rihardam Plešanovam, vijolniekam Arvīdam Zvagulim, altistam Pēterim Trasunam un čellistam Kārlim Klotiņam. Bena Lunna (Ben Lunn, Lielbritānija) 2020. gadā rakstītais opuss bringing in the sheaves... un jaunā komponista Aleksandra Avrameca Koncerts klavieru kvartetam un stīgu orķestrim, kas tapis šogad.

Koncerts turpinās kamerorķestra Sinfonia Concertante koncertu sēriju, piedāvājot daudzveidīgas koncertu programmas un iepazīstinot Rīgas iedzīvotājus un viesus ar latviešu oriģinālmūziku un klasikas darbiem.

Programmā skanēs arī Kurta Aterberga Trešā svīta vijolei un altam ar stīgu orķestri op. 19/2 (solisti - Arvīds Zvagulis un Pēteris Trasuns), un Bohuslava Martinu Concertino klavieru trio un stīgu orķestrim H. 232 (solisti - Rihards Plešanovs, Arvīds Zvagulis un Kārlis Klotiņš, diriģenti - Andris Vecumnieks un Guntis Kuzma.

Par koncerta programmu un jauno komponistu paaudzi "Klasikai" plašāk stāsta orķestra Sinfonia Concertante mākslinieciskais vadītājs Andris Vecumnieks.

Inta Pīrāga: Runājot par šo koncertu, vietā būs teiciens, ka labs nāk ar gaidīšanu. Zinām, ka pirmo reizi koncerts tika atcelts dažādu negaidītu iemeslu dēļ. Tad nu tā intriga laikam ir saasinājusies divtik, jo jums ir bijis laika vairāk piestrādāt pie tās.

Andris Vecumnieks: Vispirms pārspļausim pār plecu un trīsreiz piesitīsim pie koka un cerēsim, ka nekas slikts mūs vairs nepiemeklēs. Jā, šis koncerts ir zināmā mērā īpatnējs vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka kopā ar orķestri Sinfonia Concertante muzicēs ansamblis Quadra. Domāju, ka mums ir pietiekami daudz labu radošo kolektīvu, kurus mēs varētu tā kā paņemt savā paspārnē un ar viņiem sacensties. Jo koncerts ir sacensība!

Tā arī savā ziņā ir tāda vārdu spēle. Tas vārdiņš "versus" koncerta nosaukumā, vai ne? 

Tas ir viens. Otrām kārtām, šim koncertam ir arī vēl drusku cits zemteksts. Proti,

mūsu orķestrim aprit divdesmit gadu, un kaut kā gribējās šoreiz ne tikai pašiem svinēt, bet aicināt ciemos arī ansambli "Quadra", kas ir gandrīz divas reizes jaunāks - kopš dibināšanas tam šogad aprit vienpadsmit. Tā ka šī sacensība mūsu gadījumā varētu būt arī tāda kā svinēšana.

Bet ir arī trešā lieta: domāju, ka daudzi piekritīs - atrast pasaules literatūrā skaņdarbus, kuri būtu rakstīti klavieru kvartetam ar orķestri, ir diezgan diezgan komplicēti. Un sevišķi vēl ar stīgu orķestri. Un šajā sakarībā ir divi pirmatskaņojumi. Tas ir Bena Lunna skaņdarbs, kas veltīts speciāli klavieru kvartetam Quadra, stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem, bet pavisam svaigs ir Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klases bakalaura programmas studenta Aleksandra Avrameca šogad rakstītais Koncerts klavieru kvartetam un stīgu orķestrim. Aleksandrs šobrīd mācās piektajā semestrī, tātad trešajā kursā. Vēl programmā būs ļoti reti spēlētais un neoklasicisma tradīcijās ieturētais Bohuslava Martinu Concertino klavieru trio un stīgu orķestrim, bet saldajā ēdienā publikai - Kurta Aterberga Trešā svīta vijolei un altam ar stīgu orķestrim. Citiem vārdiem sakot, "Quadra" spēlēs gan četratā, gan trijatā, gan divatā.

Koncerta diriģenti būsim divi: es un Guntis Kuzma. Guntis ļoti ilgu brīdi pat bija pārņēmis šī orķestra māksliniecisko vadību, bet tagad viņš ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents, tomēr es viņu joprojām labprāt redzu pie orķestra Sinfonia Concertante vadības, jo tiešām - divdesmit gadus mēs esam bijuši, esam eksistējuši.

Lai arī orķestra pamatkodola mūziķi šobrīd strādā daudzos profesionālajos kolektīvos, tad, kad mēs tikko sākām, vēl bija tikai studenti, tai skaitā arī es pats tolaik biju diriģēšanas students. Tā tas laiks ir pagājis un mēs joprojām turamies kopā.

Protams, sastāvā ir izmaiņas un rotācija, ienāk jaunāka paaudze, bet principā kodols ir, bija un paliek.

Vairāk - ierakstā.

Par pirmatskaņojumiem

Jaunā skotu komponista Bena Lunna skaņdarbs ir kamerorķestra Sinfonia Concertante un ansambļa Quadra pasūtinājums, rakstīts Concerto grosso žanra stilistikā, un tā autors iedvesmu smēlies pasaules tautu folkloras elementos – latviešu koklēs, Sardīnijas tenorēs, Balkānu ojkanjēs, albāniešu izo-polifonijā un lietuviešu sutartīnēs. Par skaņdarbu Bens Lunns stāsta: "Salīdzinājumā ar romantisma periodam raksturīgo solistu – varoni, šis Concerto pārceļ akcentu uz kolektīvā darba svinēšanu, virzoties uz vienu mērķi. Tas notiek, pateicoties solistu izlēmīgajai vadībai un vispārējam orķestra atbalstam."

Arī Aleksandra Avrameca darbs ir klavieru kvarteta pasūtinājums. "Koncertu klavieru kvartetam un stīgu orķestrim veidoju trijās daļās - 1. Prologs, 2. Skerco, 3. Elēģija un epilogs. Centos maksimāli izmantot stīgu instrumentu iespējas, lai aptvertu dažnedažādas krāsas, noskaņas un raksturus. Mani saistīja ideja pieiet koncertžanram no simfoniska skatpunkta - lai gan darbs ir vairākās daļās, tā materiāls ir saistīts paralēlās līnijās, kas rit uz priekšu. Daļu nosaukumi nav tieši saistīti ar agrākiem šādu žanru piemēriem, bet man bija interesanti paraudzīties uz tradicionāliem daļu ietvariem caur sava stila prizmu,” stāsta autors."