Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra gadumijas koncertos šogad sadarbībai aicināts diriģents Aivis Greters, kurš patlaban ir asistentdiriģents gan Gēteborgas operā, gan Parīzes orķestrī. Gadumijas koncerti jau izskanējuši koncertzālē "Cēsis" un Latgales vēstniecībā GORS, bet 3. un 4. janvārī tie priecēs publiku arī kultūrvietā "Hanzas perons" (3. janvāra koncerts izskanēs Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē.

Sarunā ar Dinu Dūdiņu-Kurmiņu Aivis Greters stāsta par pirmskoncerta rituāliem, sajūtām, atkaltiekoties ar LNSO, svētku programmas koncepciju un to, ka kalendārā ir ieraksti ne tikai pie 2025. gada.

Aivis Greters: Pats labākais ir tieši koncerta sajūta, kopābūšana ar orķestri uz skatuves, atraisītība, spēja koncentrēties un būt atbrīvotiem. Man liekas, ir tik interesanti doties uz dažādām vietām, piedzīvot publiku gan Cēsīs, gan Rēzeknē. Mums kā atskaņotājmāksliniekiem tas dod ļoti dažādas enerģijas. Mums bija viens koncerts vienuvakar Cēsīs, nākamajā jau bijām GORĀ, un tas, ko mēs piedzīvojām katrā vakarā, bija atšķirīgs.

Gadumijas koncerta programma, īpaši tagad, to jau nospēlējot un attiecībās ar publiku esot, man šķiet ļoti simpātiska un mani personīgi tā ļoti uzrunā.

Gribu uzteikt, cik kolosāls ir mūsu skatuves partneris. Tas ir jauns vijolnieks Bohdans Lucs no Ukrainas, viņš šobrīd dzīvo Vīnē un studē Šveicē. Viņš ir ārkārtīgi pozitīvs un silts, asprātīgs sarunu biedrs, ļoti atbrīvots uz skatuves. Man liekas, orķestris ļoti izbauda darbu ar viņu.

Kur šobrīd vairāk ir tavs skats - operas vai simfoniskās mūzikas virzienā? Vai tomēr joprojām mēģināsi apvienot abas jomas?

Es apvienošu šīs abas jomas, jo jūtu, ka ļoti vēlos izteikties gan opermūzikā, gan simfoniskās mūzikas repertuārā, kurš ir tuvs. Uzaicinājums būt galvenajam viesdiriģentam Gēteborgā kaut kādā ziņā nostiprina operas fundamentālo sadaļu, kas varētu būt kalendārā. Tas arī nav tik pārpildīts. Par kalendāru runājot, es necenšos pārpildīt savu kalendāru tik pilnu, ka nav laika sagatavoties vai visam nobriest. Manā gadījumā tas nav tikai karjeras jautājums, bet tas ir arī ļoti saistīts ar to, kur es dzīvoju, ar ko es dzīvoju un kā es par šiem cilvēkiem, kurus saucu par ģimeni, parūpējos un kuros mirkļos esmu ar viņiem kopā.