Latvijas Nacionālajā operā, ceļā uz tālākiem un tuvākiem mērķiem, Liene Jakovļeva satikusi diriģentu Aigaru Meri, kuram drīzumā gaidāmi koncerti Ventspilī un Jelgavā. 25. martā kopā ar kolēģiem - Ventspils kamerorķestri, jaukto kori „Ventspils” un solistiem - tiks atskaņots Gabriela Forē Rekviēms un Fransisa Pulenka Ērģeļkoncerts, bet 7. aprīlī Jelgavas Kultūras namā Jelgavas kamerorķestra koncertā Stabat Mater iekļauti Džovanni Batistas Pergolēzi un Tommazo Traettas Stabat Mater (solisti - Inga Šļubovska, Laura Grecka, Artjoms Safronovs un Rihards Mačanovskis), kā arī Ļeras Auerbahas Sogno di Stabat Mater (solisti - Konstantīns Paturskis (vijole), Silvija Krauze (alts), Guntars Freibergs (vibrofons)).

LJ: Forē Rekviēms un Pulenka Koncerts. Šie divi komponisti tavā prātā un vienā vakarā kopā likušies jau sen?

AM: Jā. Cik atceros, Pulenka koncertu divām klavierēm un orķestrim atskaņojām vēl "Jūras vārtos" ar Sergeju Osokinu, Zani Volbergu un Ventspils kamerorķestri. Forē Rekviēms bija, manuprāt, pirms diviem gadiem, bet citā versijā – pārlikumā sieviešu korim ar Jelgavas meiteņu kori "Spīgo" Jelgavas kultūras namā. Šoreiz, 25.martā, Ventspilī būs cits Fransisa Pulenka opuss, proti, koncerts ērģelēm kopā ar Gabriela Forē Rekviēmu.

Kādreiz Pulenkam vēstulēs bija vaicāts, kurus komponistus viņš īsti nevar ciest. Pulenks atbildējis, ka tas ir Forē. Tāpēc koncerts būs divās daļās (smejas).

LJ: Lai viņi nesatiktos?

AM: Lai viņi nesatiktos, bet tomēr satiktos. Lai būtu šie divi skaņdarbi, bet arī respektētu Pulenka vēstulēs pausto vēlmi.

LJ: Kā tu raksturotu šo mūziku tieši savās šodienas sajūtās?

AM: Tas ir ļoti sarežģīts un ļoti individuāls jautājums. Kāds no slavenajiem franču literātiem teicis, ka Fransisā Pulenkā apvienojas mūks un huligāns. Es domāju, tā arī ir viena no atslēgām, lai atslēgtu jebkuru Pulenka opusu. Nevarētu teikt, ka esmu liels Pulenka speciālists, bet man ir bijusi pieredze ar viņa mūziku, arī sadarbojoties "Karmelīšu dialogu" iestudējumā Operā. Protams, ka es to saistu ar viņa biogrāfiju. Tu arī redzi, ka

man uz galda stāv Pulenka vēstules un es, cik vien laiks atļauj, mēģinu tās lasīt un meklēt šīs te atslēgas. Protams, ka ņemu vērā viņa biogrāfijas faktus – došanos svētceļojumā, ko viņš pats apraksta kā reliģiskas atklāsmes piedzīvošanu.

LJ: Pirms tam bija viņa drauga nāve.

AM: Jā, šausminoša nāve. Ik pa brīdim arī koncertā mēs jūtam, ka ir mūzikas attīstība, un tad pēkšņi ir kaut kas šokējošs, kas apstādina iepriekšējo mūzikas ritējumu. Vai tas ir saistīts ar to vai nē, bet to savā prātā cenšos virknēt un veidot šo interpretāciju, ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus.