Pirmdien, 10. februārī, Latvijas Radio 1. studijā muzicēs “Berči kvartets”, klarnetiste Alise Gavare un saksofonists, šī gada LR3 “Klasika” rezidējošais mākslinieks Aigars Raumanis, piedāvājot programu ar Ādolfa Buša Kvintetu altsaksofonam un stīgu kvartetam, Nikolaja Kapustina Duetu saksofonam un čellam, kā arī Riharda Dubras Klarnetes kvintetu “The Dream of the Invisible Rain”.

Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči vārdā nosauktajā kvartetā apvienojušies Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi – vijolnieki Gunārs Mūrnieks un Diāna Reimane, altiste Elīna Čipāne un čellists Klāvs Jankevics.

Saksofonists Aigars Raumanis un vijolniece Diāna Reimane viesojās LR3 studijā, iepazīstinot ar gaidāmā koncerta programmu, atgādinot "Berči kvarteta" rašanos un priecājoties par saspēli viņiem tuvajā kamermūzikā.

Diāna Reimane: Ideja par nosaukumu, veltītu Berči, radās, kad ar Gunāru, Elīnu un Klāvu gājām pa Liepājas ielām un skatījāmies uz ēkām.

Mēs mēģinājām sevi identificēt, kas un kāpēc mēs varētu būt, un pie kādas Berči projektētas ķieģeļu dzīvojamās mājas Liepājā uz Peldu ielas nospriedām - šeit būtu tik skaisti uzstāties, šajā ēkā varētu būt koncertzāle.

Tas radās ļoti dabiski, un mēs mēģinām arī savā skanējumā parādīt to garu, kas mums ir.

Aigars Raumanis: Atmosfēra, kas valda mēģinājumā, ir tik draudzīga! Ar Klāvu un Gunāru jau sen esmu pazīstams, mēs bijām kursabiedri akadēmijā. Ar Elīnu un Diānu iepazinos vēlāk, lai gan Diānu es satiku jau Mediņos. Saliedētība ir tas, ko visvairāk izbaudu, spēlējot ar Berči kvartetu.

Neticu, ka jums par pilnīgi visu ir vienprātība un vienāds domāšanas veids. Gan jau jums ir arī auglīgi strīdi un diskusijas.

Aigars Raumanis: Absolūti, mēs tiešām strīdamies (smejas). Bet tās ir veselīgas attiecības, kur izrunā problēmas. Ja visi smaida un māj ar galvu, tad tas ātri var beigties.

Jums abiem ir dažādas mūziķu pieredzes - ir lielie orķestri, ir mazāki sastāvi. Diāna, kur ir tā burvība spēlēšanai kvartetā? Kur noķerat brīnumu tieši šajā sastāvā?

Diāna Reimane: Manuprāt, šis ir burvīgs sastāvs.

Ir tik daudz repertuāra, un katrs varam pateikt, ko vēlamies, un katrs ar savu “es” parādīt, kā mēs to gribam un atrast kompromisu, kur katrs no mums var parādīt savu skaņu un ideju.

Kvartets tam ir ļoti labs sastāvs. Mums bieži ir piedāvājumi spēlēt ar citiem mūziķiem, piemēram, ar Aigaru un Alisi, un mūsu kvartetam ļoti patīk šādas sadarbības. Tās mums atver jaunu pasauli, kurā neesam tikai mēs četri, bet varam kādam pievienoties, parādīt, kas esam un paņemt kaut ko no citiem gan muzikāli, gan ideju līmenī.

Saksofons ir tāds instruments, kura spēlētājam tomēr pārsvarā nākas būt solistam.

Aigars Raumanis: Neapšaubāmi. Man liekas, katram mūziķim ir trīs šķautnes - solists, kamermūziķis un orķestra mūziķis. Saksofonistam solista šķautne ir ļoti jāspodrina, jo tā ir bieži, bet mana mīļākā šķautne ir kamermūzika. Arī šajā kvintetā nav tā, ka kvartets spēlēs pavadījumu un es skaisti dziedāšu solo, bet tā mijiedarbība ir pati interesantākā.

Es vispār esmu stīgu instrumentu fans. Stīgu instrumentu skaņa, artikulācija, frāzējums ir kaut kas tāds, uz ko visi pūtējmūziķi varētu tiekties.

Ja man ir iespēja sadarboties ar stīdziniekiem, es to izmantoju. Pēdējā laikā tie ir Berči kvartets, vijolniece Marta Spārniņa, čelliste Māra Botmane. Es tik daudz iegūstu  mēģinājumos vienkārši klausoties, kā to dara stīdzinieki, mēģinot izslēgt savu ideju, ka es esmu pūtējs, bet mēs visi esam mūziķi un audiāli ejam uz vienu mērķi. Tas ir ļoti izglītojoši.