19. septembrī plkst. 19.00 Mazās Mežotnes pils koncertsezonas noslēgumā izskanēs izcilā pianista Daumanta Liepiņa solokoncerts. Tā programmā - Lielajai Mūzikas balvai nominētā komponista Aleksandra Avrameca jaundarba “Balāde” pirmatskaņojums, Lūcijas Garūtas “Prelīdes”, Johannesa Brāmsa Sonāte, Kloda Debisī “Estampi”, Pētera Vaska u. c. komponistu skaņdarbi. 

Sarunā Daumants stāsta par studiju laika beigām un pievēršanos pedagoģijai, Mežotnes pils īpašo atmosfēru un Aleksandra Avrameca jaundarbu "Balāde", prieku atkal muzicēt kopā ar Itālijā dzīvojošo māsu Madaru Liepiņu, komponistiem-šahistiem, franču mūzikas neparastību un nepārejošo aizraušanos ar kartēm. 

Ilze Medne: Tava Facebook lapa aizvien vēsta, ka dzīvo Madridē. Vai tā ir tiesa?
 

Daumants Liepiņš:

Šobrīd var teikt, ka esmu starp Latviju, Rīgu, un Madridi, un kaut kādā ziņā arī Zviedriju. Eiropa ir un tepat vien ir, un viss ir tuvu.

Ilze Medne: Vai studiju laiks aiz muguras?

Daumants Liepiņš:

 Es teiktu tā, tāda aktīvā studiju fāze man ir noslēgusies. Jo studijas -  tā ir kaut kādā ziņā tādā ņemšana: tu ņem, iegūsti zināšanas no daudz dažādiem cilvēkiem un personībām. Bet tagad tā fāze mainās. Lai arī, protams, šad tad aizbraucu un kādu skaņdarbu nospēlēju kādiem tuviem cilvēkiem, pasniedzējiem priekšā, un ir ļoti jauki, ka tā iespēja ir, es teiktu, jā, aktīvā studiju fāze man ir beigusies. Bet gribēšana mācīties, apgūt, izzināt — tā jau nekad nebeidzas. Dzīve mainās nepārtraukti, un mēs esam dzīvi cilvēki, kuri vienu dienu ir tādi, citu - citādi, un bez mācīšanās nekā.

Ilze Medne: Nepiezogas sajūta - tagad es par Bahu zinu visu?

Daumants Liepiņš:

Es domāju, tas būtu viens ļoti drosmīgs cilvēks, kas uzdrošinātos apgalvot, ka labi visu zina par visu - tas jau ļoti reti. Bet pat arī par kādu tēmu zināt visu…