Cik trausla ir brīvība. Saruna ar diriģentu Matīsu Circeni

4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē plkst. 13.00 notiks koncerts "Zeme".

Diriģenta Matīsa Circeņa vadībā koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Vidzemes kamerorķestris un solisti Otto Trapāns (vijole), Pauls Ēriks Skujiņš (čells) un Reinis Tomiņš (sitaminstrumenti). Skanēs Pētera Plakida, Jēkaba Jančevska, Georga Pelēča, Pētera Vaska un Riharda Dubras mūzika.

"Laiks, kurā patlaban dzīvojam, visā pasaulē ir ārkārtīgi sarežģīts un bieži vien ļoti sāpīgs. Koncerta programma izvēlēta ar nodomu rosināt klausītājos iespējamās atbildes uz jautājumiem, ko nozīmē valstiskā piederība un cik trausla ir brīvība. Svētkos būtiski ne tikai svinēt to, kas mums ir, bet arī apzināties, ko nedrīkstam zaudēt," saka koncerta idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Matīss Circenis, ar kuru plašākā sarunā tiekamies jau šobrīd.

Runājam par pavasara darbiem, kas sākušies kā asistentdiriģentam pie "Jenūfas" jauniestudējuma un turpinājušies ar Carnikavas jauktā kora "Vēja balss" koncertiem Latvijas baznīcās un piedalīšanos Dziesmu svētku skatēs, kurās iegūta augstākā pakāpe, par uzticības kredītu no profesora Andra Veismaņa, par pilnīgu brīvību uz programmas izvēli 4. marta koncertā "Zeme", par izvēlētajiem skaņdarbiem un eksistenciāliem jautājumiem šodien Latvijā...

Inta Pīrāga: Šis laiks jums ir ļoti, ļoti darbīgs. Pirms mēneša kā asistentdiriģents piedalījāties operas "Jenūfa" iestudēšanā, pavisam nesen kopā ar Carnikavas jaukto kori piedalījāties Dziesmu svētku koru skatēs un varu jūs apsveikt ar augstāko pakāpi! Tagad vesela oriģinālmūzikas programma tiek gatavota ar Rīgas kamerkori "Ave Sol". Turklāt korī darbojaties arī kā dziedātājs! 

Matīss Circenis: Jā, Rīgas kamerkorī "Ave Sol" kā dziedātājs turpinu darboties nu jau kādu sesto sezonu. Bet runājot par to paspēšanu – tāds tas laiks ir, īpaši uz pavasari, un vēl studijas visam pa vidu.

Bet grūtāk būtu, ja nebūtu ko darīt. Tāpēc priecājos, ka darba ir daudz. Daudz ir labāk, nekā maz...

Pie 4. maija programmas esat strādājis ilgi un dikti – vai tik ne pat pusgadu?

Idejas līmenī šī programma patiešām top no pagājušā gada nogales. Uzreiz bija skaidrs, ka valsts svētkos Rīgas kamerkorim jākoncertē! Un te jāsaka paldies manam profesoram, Rīgas kamerkora "Ave Sol" un arī Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskajam vadītājam Andrim Veismanim par uzticēšanos… Jau sesto gadu esmu viņa students Mūzikas akadēmijā, un sadarbība mums izveidojusies patiešām brīnišķīga. Tā ka paldies Andrim par to, ka viņš nodeva kori manās rokās un ļāva absolūti brīvi izveidot šo koncertprogrammu.

Studijām maģistrantūrā drīz tiks pielikts punkts: šis koncerts arī ir saistīts ar to? 

Jā, tieši tā – jūnijā būs izlaidums. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ir pabeigts gan bakalaura, gan maģistra programma – tagad finalizēsim studiju laiku ar brīnišķīgu koncertu.

Bail pat domāt, cik garš ir posms, lai līdz tam nonāktu. Atceros jūs vēl kā Rīgas Doma kora skolas audzēkni – dziedājāt daudzus solo dažādās programmās. Tad bakalaura studijas, un pa vidu vēl "sānsolis" Amsterdamas virzienā. Tomēr izlēmāt atgriezties Latvijā. Kas bija noteicošais?

Noteicošais bija tas, ka papildināšanās notika Erasmus programmas ietvaros. Bakalaura programmas trešajā kursā parādījās šāda iespēja un piekritu avantūrai doties uz gadu studēt Amsterdamā. Diemžēl pandēmija to visu pārtrauca mazliet ātrāk, bet tik un tā – tas bija ļoti brīnišķīgs posms manā dzīvē. Bet

zināju, ka kordiriģēšanā gribēšu pabeigt arī maģistrantūru un sadarbība ar profesoru bija tik ļoti veiksmīga, ka šobrīd esmu atgriezies Latvijā.

Ne mazāk svarīgs faktors ir arī darba iespējas. Vai var teikt, ka jaunajiem diriģentiem šobrīd ir visi ceļi vaļā un darba iespējas Latvijā ir plašas?

Iespējas ir. Protams, zinām, ka Latvijas koru kustība balstās uz amatierkoriem. Bet domāju, ka iespējas ir: ja ir kāds atbalstošs plecs virs tevis, tad arī iespējas parādās. Ja pats kaut ko vēlas, to jau arī kādā brīdī saņem. Manuprāt, ja ir gribēšana, tad ir arī varēšana.

Laikam arī Jurģis Cābulis sajuta, ka tieši jūsu plecs ir gana stabils un jums droši var uzticēt arī Carnikavas jaukto kori "Vēja balss". Esat pie Jurģa arī mācījies?

Mācījies īsti nē, bet ar Jurģi Carnikavas jauktajā korī mums bijusi ļoti ilga sadarbība – tur viņam kalpoju kā otrais diriģents vai kormeistars vismaz gadus piecus, sešus. Brīdī, kad absolvēju Rīgas Doma kora skolu, Jurģis tur bija nostrādājis gadu.

Par ko vislielākais prieks pēc Dziesmu svētku skates? Vai par punktiem?

Arī par punktiem!

Jau veselu sezonu esmu pie Carnikavas jauktā kora "Vēja balss" stūres. Sastāvs gan pa šo laiku, īpaši pandēmijas laiku, nomainījies kā minimums par 80 procentiem, līdz ar to šī sezona korim kaut kādā ziņā bija augšāmcelšanās sezona.

Esam ļoti daudz koncertējuši, vēlējāmies arī uz konkursu aizbraukt, bet to diemžēl atcēla divas nedēļas pirms starta. Taču līdz ar to mums bija gatava programma, ar kuru koncertējām kādās piecās sešās Latvijas baznīcās. Tad divas nedēļas gatavojāmies skatei un rezultāts ir ļoti veiksmīgs, mūsuprāt.

Kuram šī gada laikā bijis grūtāk: jums pašam, gada laikā spējot ielēkt kora vadīšanā un apgūstot visu Dziesmu svētku repertuāru, vai kora jauniešiem?

Mēs īsti neesam jauniešu koris, mums ir cilvēki vecumā no četrpadsmit līdz sešdesmit. Bet jaunieši mums ir, un par to ir ārkārtīgi liels prieks, ka pēc skolas beigšanas viņi tomēr meklē iespēju, kur un kā turpināt kordziedāšanu. Runājot par to mācīšanos – laikam tiešām tā koncertsezona mums kaut kādā ziņā atviegloja mēģinājumu procesu Dziesmu svētkiem, jo programma, kas tika pirms tam apgūta, tehniskā ziņā bija krietni sarežģītāka, savukārt runājot par Dziesmu svētku repertuāru – tas mākslinieciskajā ziņā ir ļoti sarežģīts. Tāds interpretācijas jautājums – kā nu kura žūrija to vērtē. Bet laikam sagatavošanās laiks mums nāca diezgan viegli.

4. maija koncerta programmas nosaukums ir "Zeme". Un tas nebūs koncerts, kas piepildīts tikai ar patriotiski uzlādējošu saturu un mažora tonalitāti: te būs iespējams padomāt par vērtībām, par ideāliem. Vai arī jūs pašu nodarbina šie visi eksistenciālie jautājumi?

Jā, eksistenciālas dabas jautājumi mani nodarbinājuši, kopš vien sevi atceros. Arī šīs programmas sakarā diezgan likumsakarīgi visa programma sasaistījās, jo Andris Veismanis deva iespēju ņemt talkā arī Vidzemes kamerorķestri. Līdz ar to sāku iet cauri Latvijas komponistu bibliogrāfijai, lai saprastu, kādi ir darbi jauktajam korim un stīgu orķestrim. Varētu padomāt, ka to ir neizmērojami daudz, bet tā nemaz nav.

Runājot par pacilāto patriotismu – tas laikam mani līdz galam nekad īsti nav saistījis, jo bieži vien tajā ir ļoti liels patriotisks plakātisms. Šībrīža pasaules konteksts un tas, kas notiek austrumu pusē, lika šo programmu izvēlēties ar vēlmi rosināt klausītājos atbildes uz jautājumiem, kas ir brīvība, cik tā ir nozīmīga, cik trausla un kā to pasargāt.

Un man liekas, ka latviešu komponistu vairums ir tieši tādu, kas šīs tēmas pacēluši savā rokrakstā.

Vairāk – ierakstā.