Šoreiz zvanām uz Šveices pilsētu Bāzeli, lai noskaidrotu, kā pandēmijas laikā klājas tur mītošajai latviešu čellistei Guntai Ābelei.

"Bāzelē, tāpat kā citur Eiropā, lēnām atsākas neliela dzīvība - bērniem tiek atļauts iet uz skolu, bet koncerti vai citi lielāki pasākumi pagaidām ir atcelti un nav arī īstas skaidrības, kad kaut kas varētu sākties - varbūt jūnija vidū varētu atsākties mazāki koncerti, kurus varētu apmeklēt ne vairāk kā piecdesmit klausītāju," stāsta Gunta. "Taču visi lielie festivāli un koncerti pagaidām atcelti vismaz līdz septembrim."

Un kā pandēmijas laiks ietekmējis pašas mūziķes ikdienu? "Visi esam mājās - arī visi mani draugi mūziķi, kurš nu kurā valstī. Daudz daudz laika veltām lasīšanai, spēlēšanai, skatāmies arī koncertus un izrādes, nezaudējot cerību, ka nākotnē dzīve tomēr atgriezīsies normālās sliedēs. Domāju par jaunām programmām. Ļoti novērtēju Latvijas teātru izrādes! Agrāk šādām lietām īsti nebija laika un arī nebija ienācis prātā, ka tās varētu tā paskatīties, bet šobrīd ļoti izmantoju digitālās kultūras piedāvājumu."

Un kā ar čella spēlēšanu? "Spēlēju gan, kaut arī draugi prasa - kam gan to daru," smejas mūziķe. "Taču šobrīd vairāk laika varu veltīt tieši tehnikas pilnveidošanai. Sakārtoju arī savu nošu bibliotēku, atrodu skaņdarbus, kuri vēl nav spēlēti. Man ir tā laime, ka mans vīrs ir pianists. Esam divatā ieslēgti mājās un varam nodarboties ar kamermuzicēšanu - šad tad paspēlējam kaut ko kopā."