"Bez patriotisma un vēlmes dzīvot nevis Rīgā, bet gan mazpilsētā, laukos, neviena no mums šeit nemaz nebūtu. Katram no mums ir svarīgi šeit būt, un tas nozīmē arī to, ka, dzīvojot uz vietas, mēs to sāpi, to problēmu redzam vislabāk – un tās atrisināšana mums patiešām rūp. Tas nav tāds – atbraucu, intervēju un aizbraucu: mēs šeit dzīvojam, un tas ir mūsu rokās, kā padarīt šo vietu labāku, stāstīt par lietām un būt tuvumā cilvēkiem," uzsver Latvijas Sabiedriskā medija Latgales redakcijas vadītāja Madara Bērtiņa. Ar viņu sarunājamies par Latgales studijas iecerēm, idejām, sapņiem un realitāti.

Atgādināsim, ka Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ceturtdien, 26. februārī, atklāja pirmo reģionālo redakciju – LSM Latgales redakciju, iezīmējot būtisku soli LSM attīstībā un reģionālās klātbūtnes stiprināšanā visā Latvijā. Ar Latgales redakcijas izveidi LSM turpina pakāpenisku stratēģisko mērķu īstenošanu un organizācijas virzību uz vienotu, digitāli spēcīgu un multimediālu mediju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu dažādām sabiedrības grupām.

LSM Latgales redakcija veidos multimediālu saturu latviešu, tai skaitā latgaliešu, un krievu valodā, ņemot vērā reģiona informatīvās telpas specifiku, kā arī auditorijas mediju lietošanas paradumus, vienlaikus ievērojot vienotus profesionālos, ētikas un kvalitātes standartus.

Anete Ašmane-Vilsone: Kā aizritējušas pirmās darba dienas? Kā sācies darba cēliens?

Madara Bērtiņa: Darba cēliens mums sākās ātrāk – jau kopš 1. janvāra esam paplašinātā sastāvā Daugavpils studijā. Latgales redakciju veido gan līdzšinējā Rēzeknes studija, gan nu jau arī Daugavpils studija.

Esam pilnā LSM sastāvā – radio, televīzija un interneta portāls, arī sociālie mediji.

Raugoties fotogrāfijās no studijas atklāšanas, šķiet, ka jums, iespējams, ir vismodernākās telpas Latvijas Sabiedriskajā medijā!

Jā, no Rīgas kolēģiem, kas bijuši ciemos, esam saņēmuši arī šādu vērtējumu!

Atrodamies pašā Daugavpils centrā, Vienības ielā 18, kas ir blakus Daugavpils Universitātei un Vienības namam – viss mums ir tuvu, un arī mēs esam visiem tuvu. Mūsu telpas ir atvērtais birojs – viena liela telpa visiem, kurā kopā strādā gan redakcijas žurnālisti, gan video operatori, gan sociālo mediju cilvēki.

Ja notiek raidījuma ieraksti, arī tas ir vienā telpā. Lai atrisinātu skaņas problēmu, mums ir akustiskās grīdas un akustiskie paneļi pie griestiem. Visi strādājam vienuviet, un, ja nepieciešams, sapulci vai sazvanīšanos varam veikt klusuma kabīnē, kas ir līdzīga kā Rīgas kolēģiem.

(..) Kāds būs jūsu redakcijas darbs, kā viss noritēs un kur mēs to visu varēsim redzēt, klausīties un līdzi sekot?

Mūsu darba pamatā ir trīs lieli uzstādījumi. Pirmkārt, ikdienas ziņu saturs – aktualitātes no visas Latgales. Mēs bāzējamies Rēzeknē un Daugavpilī, bet lokācija ir ļoti ērta, lai nosegtu visu Latgales reģionu. (..) Ikdienā gatavojam ziņu saturu: primāri tie ir sociālie mediji un portāls lsm.lv, bet tāpat ir arī Latvijas Radio ziņu kanāli un Latvijas Televīzija.

Otra lielā sadaļa – pētniecība un analītika. Tas bija ļoti svarīgi – ienākot un paplašinoties Latgalē, paplašināt pētniecības lauku. 

Savukārt trešā sadaļa ir latgaliešu valoda, un līdztekus tam, kas jau bijis līdz šim – raidījums "Kolnasāta", radio raidījumi un lasījumi latgaliski –, būs paplašināts latgaliešu saturs. To varētu nosaukt par atsevišķu bloku, jo tas būs gan iknedēļas saturs latgaliski, gan arī atsevišķi projekti, kas stiprinātu un vairotu latgaliešu valodas klātbūtni.

Šķiet, ka par to, kāpēc tieši Latgalē izveidota pirmā Latvijas Sabiedriskā medija reģionālā studija, jautājumu nav…

Jā. Nav noslēpums, ka pierobežas reģions visvairāk ir pakļauts dezinformācijai, un

tieši Latgale robežojas pat ar divām agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Līdz ar to dezinformācija, agresorvalstu tuvums un arī etniskā, nacionālā un cilvēku sašķeltība liek vairāk domāt par to, ka tas ir svarīgi – sabiedriskajiem medijiem attīstīties un plānot vairāk darba tieši šajā reģionā.

Kādi ir jūsu sapņi par redakciju, skatoties uz tās darbu, plānojot to un veidojot – kādu ideju īstenošana vēl jums šķiet svarīga bez jau pieminētajiem blokiem? 

Tie ir konkrēti satura projekti, ar ko mēs strādāsim; arī īsi skaidrojoši video, kas pamatā ies sociālajos medijos, izskaidrojot dezinformāciju vai kādu politiķu izteiktus maldus; padziļinātas intervijas. Taču

kopumā gribētos, lai mēs Daugavpils iedzīvotājiem varētu pavēstīt, ka demokrātija, cilvēku iesaiste – tā visa ir arī viņu ikdiena; viņi var nākt, paust savas pārdomas, problēmas, un mēs iesaistīsimies, jo esam daļa no Daugavpils sabiedrības.

Kā veicies ar komandas veidošanu?

Kopumā esam aptuveni 15 cilvēki, sadalījums ir puse uz pusi Rēzeknē un Daugavpilī: divas trešdaļas ir žurnālisti un korespondenti, savukārt pārējie ir video operatori, skaņu inženieri, sociālo mediju cilvēki, turklāt simtprocentīgi visi – ar saknēm Latgalē! Pārstāvam visdažādākos novadus, sākot ar Balvu pusi, Preiļiem, Daugavpili, Krāslavu – mums tiešām pārstāvētas gandrīz visas pašvaldības. (..) 

Tas noteikti ir arī tāds Latgales patriotisms – nevis pārnākt uz Rīgas redakcijām, bet palikt savā novadā un ziņot no turienes.

Viennozīmīgi. Mēs arī savā starpā reizēm runājam – ka bez patriotisma un bez vēlmes dzīvot nevis Rīgā, bet gan mazpilsētā, laukos, neviena no mums šeit nemaz nebūtu.

Katram no mums ir svarīgi būt šeit, un tas nozīmē arī to, ka, dzīvojot uz vietas, mēs to sāpi, to problēmu redzam vislabāk – un tās atrisināšana mums patiešām rūp. Tas nav tāds – atbraucu, intervēju un aizbraucu: mēs šeit dzīvojam, un tas ir mūsu rokās, kā padarīt šo vietu labāku, stāstīt par lietām un būt tuvumā cilvēkiem.

Ja runājam par kultūras jomu un nozari, ceram sagaidīt ne tikai skaistās reportāžas par koncertiem un teātriem Latgalē, bet arī kultūrpolitisku un problēmjautājumu aktualizēšanu. Piemēram, par Latgales vēstniecību "Gors".

Protams! Arī vietējie cilvēki mums ir teikuši – ļoti iespējams, ka bez sabiedrības un mediju iesaistes gan "Gora", gan Rēzeknes novada kultūras kolektīvu vadītāju jautājumam būtu cits atrisinājums. Protams, būsim klāt gan priecīgos brīžos, gan tur, kur kaut kas nav tā, kā vajag.