Diriģents Jurģis Cābulis sarunā par kora "Kamēr..." 35 gadu jubilejas koncertu, kurā 24. maijā skanēs Haidna "Pasaules radīšana", un Galā koncertu 31. maijā, par kora nemainīgi augstā mākslinieciskā līmeņa saglabāšanas noslēpumiem un emociju pilnajiem tikšanās brīžiem ar bijušajiem kora dziedātājiem un diriģentiem.

Liene Jakovļeva: 35 gadi – ir tāda jubileja, ko varētu arī palaist garām. Nav gluži apaļa, bet jūs tomēr to svinat ar vairākiem notikumiem, no kuriem daži jau pagājuši, bet tie lielākie un vērienīgākie vēl priekšā. Esat uzcēluši sev tādu pamatīgu latiņu... Brīdī, kad mūsu saruna skan ēterā, Jurģis atradīsies Liepājā, strādājot ar Liepājas Simfonisko orķestri, jo priekšā ir Haidna "Pasaules radīšana", un liepājnieki ir viens no spēlētājiem vārda tiešā un pārnestā nozīmē 24. maija lielnotikumā, kas skanēs tiešraidē arī "Klasikā". Vai varētu teikt, ka Haidna "Pasaules radīšana" ir visa festivāla kulminācija?

Jurģis Cābulis: Grūti pateikt, vai tā būs kulminācija. Kā tu sākumā teici, 35 varētu arī nesvinēt, bet "Kamēr..." ir tāds kolektīvs, kas svin katru savu piecgadi, un tas ir jau vēsturiski. Šī piecgade pienāca ļoti ātri, jo bija trauksmainie kovida laiki un pārcēlās iepriekšējais jubilejas koncerts. Bija tā, ka iepriekšējais jubilejas koncerts, kas notika 2022. gadā, bija tas, kurā mēs ar Aivi [Greteru] izmainījāmies. Patiesībā ir pagājuši tikai trīs gadi, un ir nākamais jubilejas koncerts. Laiks paskrēja ātri. Bet, veidojot festivālu, mēs gribējām nevis vienu kulmināciju, bet lai katrs notikums būtu ļoti īpašs. Man tiešām ir prieks par koncertuzvedumu "Stihija", kuru mēs iesākām pirms gada un turpinām šogad. Izvedām to pat ārpus Rīgas uz Cēsu koncertzāli. Sakrita arī skaists jubilejas notikums Jolantai [Strikaitei, kora vokālajai pedagoģei], koncerts bija patiešām brīnišķīgs. Tas ļoti ilgi nāca, un mēs ļoti ilgi nevarējām saprast, kāds tas būs, bet man ļoti patika daudzveidība, krāsainība, Jolantas piegājiens. Man šķiet, tas bija ļoti interesants, brīnišķīgs un romantisks notikums.

"Pasaules radīšana" būs grandiozs un monumentāls notikums, jo šis darbs pats par sevi ir liels un apjomīgs, un tajā nav lielu konfliktu, tikai skaisti kontrasti un augšupceļoša un pasauli radoša, un visādā citādā ziņā ļoti vērienīga, skaistuma pilna mūzika.

Priecājos, ka mūsu kora pamatsastāvam (un kora pamatsastāvā dziedās pilnīgi visi dziedātāji) pievienojas arī absolventu koris. Tas būs tāds "Kamēr..." grandkoris – nedaudz vairāk nekā deviņdesmit dziedātāju, sadarbosimies ar Liepājas Simfonisko orķestri. Esmu ļoti priecīgs, ka mums ir šāda iespēja – ka liepājnieki ir bijuši ļoti atsaucīgi. Godīgi sakot, nevaram vien sagaidīt tikšanos. Domāju, ka viss sanāks labi. Priecājos arī par solistiem – dziedās mūsu Jolanta, viena erceņģeļa lomā būs mans ilggadējs kolēģis un brīnišķīgs šādu formu dziedātājs Mārtiņš Zvīgulis (viņš gan nav bijis "kamērietis"), dziedās arī Rihards Mačanovskis (kurš arī nav bijis "kamērietis") – gan Ādama lomu, gan erceņģeļa Rafaēla lomu.

Liene Jakovļeva: Visos kursos māca izvairīties no ļoti bieži lietotā vārda "izaicinājums". Bet man tomēr šķiet, ka tas ir izaicinājums arī tev, kuram sastapšanās ar simfonisko orķestri tomēr nav ikdiena. Tu esi izvēlējies šo apjomā tik ļoti vērienīgo darbu, kaut gan būtu varējis apstāties arī pie kaut kā varbūt šķietami vienkāršāka, zināmāka. "Pasaules radīšana" arī Latvijā nav katra gada opuss, kā, piemēram, Vivaldi "Gadalaiki"…

Jurģis Cābulis: Es absolūti nebaidīšos no vārda, ka tas būs milzīgs izaicinājums it visā – gan no organizatoriskā, gan no mākslinieciskā aspekta.

Man ir ļoti liels prieks, ka koris "Kamēr..." šobrīd tiešām ir ļoti labā formā – gan vokālā, gan kopsajūtas ziņā.

Šis skaņdarbs man ir sirdij tuvs jau kopš 2016., 2017. gada, kad mēs ar "Ave Sol" bijām Izraēlā un šo skaņdarbu atskaņojām salīdzinoši mazā sastāvā – mazs koris un mazāks orķestris. Šis būs krietni modernāks sastāvs, bet tā ir tiesa – "Pasaules radīšana" Latvijā ir skanējusi ļoti reti. Manuprāt, iepriekšējo reizi pirms kādiem deviņiem gadiem, bet tā Latvijā nekad nav skanējusi angļu valodā. 

Liene Jakovļeva: Tas būtu bijis mans jautājums – vācu vai angļu valoda?

Jurģis Cābulis: Mani ļoti, ļoti uzrunā angļu versija. Tas ir ļoti veiksmīgs, ļoti skaists atdzejojums un mūzika brīnišķīgi plūst kopā ar tekstu. Tam visam bija tāds ļoti kaut kādā ziņā demokrātisks skaidrojums. Viens, ka tas ir veiksmīgs un skaists atdzejojums. Otrs, domājot par saviem dziedātājiem, es gribēju, lai viņi vārds vārdā visu laiku saprot, ko viņi dzied. Gribas ticēt, ka lielākajai daļai tuvāka ir angļu, nevis vācu, kas ir šī skaņdarba "it kā" oriģinālvaloda – ka mēs saprotam visu, ko darām. Nav jānodarbojas ar teksta skaidrojumiem un tulkojumiem, jo laika patiešām ir maz. Lai iestudētu lielus, monumentālus skaņdarbus, mēs ar kori un absolventiem mēģinām kopš 14. aprīļa. Zinām, ka mēnesis un nedēļa ir ļoti īss laiks, lai to sagatavotu. Un nav tā, ka tiekamies divreiz nedēļā. Dažas nedēļas tiekamies divas reizes, dažkārt reizi nedēļā. Kopā mums bijuši ap desmit, vienpadsmit mēģinājumu. Bet man ir ļoti liels prieks, ka ir pieteikušies ļoti jaudīgi absolventi, kopskaitā ap 30.