Vakar, 7. aprīlī, pirmizrādi Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē piedzīvojis mūsdienu somu dramaturģes Sirku Peltolas lugas “Mazā naudiņa” iestudējums Regnāra Vaivara režijā.

Izrādei dots apzīmējums “gandrīz komēdija”. Šķietami vieglā atmosfērā izstāstīts nopietns stāsts par 40 gadīga, mentālās veselības problēmu vajāta vīrieša un viņa mātes attiecībām.

Plašāk par šo iestudējumu intervijā Artūram Čukuram stāsta iestudējuma galvenā varoņa Jāsona atveidotājs - aktieris Kaspars Zvīgulis. 

Vaicāts, kā strādājis pie Jāsona lomas, Kaspars neslēpj, ka tai tuvojies dažādos veidos: "Mēs visi pa kārtai gājām uz vairākiem dienas centriem - pats biju aizgājis uz "Cerību tiltu". Šādā dienas centrā gan jau biju bijis arī pirms tam, kad sen atpakaļ taisījām izrādi "Mērfijs", bet tas bija nedaudz citādāk - konteksts bija cits, līdz ar to grūti salīdzināt. Bet šeit es patiešām gāju personīgi iepazīties ar šiem cilvēkiem, lai kaut ko uzzinātu par viņiem. Bet patiesībā vairāk iepazīt, redzēt viņus pašus un ar viņiem kontaktēties, laikam jau lai saprastu, no kā es baidos...

Jo es no šiem cilvēkiem nevis baidījos, bet... Tās, protams, nebija bailes tradicionālā izpratnē, bet varu atzīt, ka līdz šim es baidījos, jo nezināju, kā pret viņiem izturēties, kā ar viņiem kontaktēties, tāpēc es domāju, ka tās bija bailes. Domāju, ka šīs bailes ir absolūti pārvarētas!

Mēs guvām ļoti daudz informācijas - gan no dienas centru vadītājiem, gan Regnārs no vecākiem, kuriem ir šādi bērni. Viņiem ir ļoti grūti nodefinēt kādu vienu atsevišķu slimību, jo katrs gadījums ir individuāls.

Taču visiem ir kopēja iezīme - vēlme kontaktēties, vēlme dalīties, vēlme runāties, vēlme izstāstīt, ko viņi prot, parādīt, ko viņi prot. Tas raksturīgs viņiem visiem. Un šī vēlme ir ļoti atklāta, ļoti patiesa, ļoti godīga un ļoti pozitīva."

Vairāk un plašāk - ierakstā!

***