Pirmdien, 19. februārī, Latvijas Radio 1. studijā ar Ukrainas baroka mūzikas programmu uzstāsies mūziķi no Ukrainas, kuri nu jau nepilnus divus gadus par savu mājvietu sauc Latviju, - dziedātāji Natālija Behma, Oksana Nikitjuka un Serhijs Zadorožnijs. Kopā ar Ansi Bētiņu un klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko viņi izveidojuši ansambli "Ældmusic", kura nosaukumā ietverta mūziķu interese par vēsturi, renesanses, baroka un vēlāku laiku mūziku. Šoreiz tiks atskaņota 17. gadsimtā Ukrainā dzīvojošā komponista Mikolas Diļecka mūzika, arī Simeona Slaviņecka, Dmiro Tuptalo un vairāku anonīmu autoru darbi.

Par gaidāmo notikumu Inta Zēgnere izvaicā Serhiju Zadorožniju, kurš kopš 2022. gada maija ir VAK “Latvija” mākslinieks un maģistrantūras students Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, un klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko, pasniedzēju JVLMA Senās mūzikas un Koncertmeistaru katedrās.

Serhijs Zadorožnijs:

"Ældmusic" - tas ir ideāls nosaukums, kas ļauj mums atskaņot jebkuru mūziku, kas ir sarakstīta  un iekļauj  jebkurus žanrus un formātus. Šoreiz tas ir ukraiņu baroks, bet tikpat labi tie var būt darbi no klasicisma vai romantisma laika, un arī te nebūs pretrunu ar mūsu ansambļa nosaukumu.

Tas ir cēlies no senangļu valodas, un senangļu valodā tāpat kā latviešu  valodā arī ir garumzīmes. Arī tas manī radīja siltas jūtas pret šo vārdu , tā bija kā mīlestība no pirmā acu uzmetiena  .

Kas veido jūsu ansambļa kodolu?

Serhijs Zadorožnijs: Mūsu ansamblī ir trīs ukraiņi - Natālija Behma, Oskana Nikitjuka un es – Serhijs Zadorožnijs - , arī ukraiņu izcelsmes klavesīniste Gertruda Jerjomenko un Ansis Bētiņš, kurš, būdams latvietis, savā dvēselē tomēr ir arī ukrainis. Mēs  sajutām šo saikni, kopā dziedot Valsts akadēmiskajā korī „Latvija”. Tad sadraudzējāmies, viņu ļoti ieinteresēja ukraiņu baroka mūzika, un, kad vasarā palūdzu viņu ar mums kopā dziedāt labdarības koncertā, Ansis tūdaļ arī piekrita.

Mēs sapratām, ka veidojas ideāla komanda, lai atskaņotu un popularizētu ukraiņu baroka mūziku. Kad mēs šai mūzikai pievienojām klavesīnu, tas it kā ierāmēja šo neprasto tīrradni skaistā ietvarā.

Gertruda Jerjomenko: Manus ukraiņu draugus pirmoreiz iepazinu projektā ar Valsts akadēmisko kori "Latvija", kuru vadīja mūsu spožā jaunās paaudzes diriģente Krista Audere. Tolaik politiskie notikumi vēl bija sākuma stadijā, tas viss bija ļoti svaigs un emocionāls. Uzzināju, ka korī dzied mūziķi no Ukrainas, toreiz Oksana vēl nebija atbraukusi, mēs uzreiz iepazināmies. Man bija ļoti siltas jūtas pret viņiem, sadraudzējāmies, es viņus uzaicināju ciemos. Mans tētis ir ukrainis, tā kā pa pusei esmu ukrainiete. To varbūt ne visi zina, savā ikdienā arī varbūt es par to šad tad piemirstu, tā kā esmu uzaugusi latviskā vidē. Varbūt kaut kādā ziņā šajā projektā gēni nostrādāja īpaši emocionāli, jo gribējās kaut ko tādu darīt, un man kā baroka mūziķim atklāt tādu slāvisko baroku vispār bija kaut kas īpašs. Es biju tiešām sajūsmināta, ka radās šis projekts.

Kas ukraiņu barokā ir īpašs?

Gertruda Jerjomenko: Tur savienojas iezīmes no Eiropas tālaika baroka, visvairāk es redzu itālisko, protams, bet tomēr tas nekādā mērā nav tīrā veidā itāļu baroks, jo tam ir savs skanējums, slāvu baznīcas teksts, un tas skan atšķirīgi. Jāatzīmē arī fakts, ka šo mūziku spējām savienot ar klavesīnu, lai gan pareizticīgajā baznīcā pārsvarā ir a cappella dziedājumi.

Kā uz eksperimentu atnācām uz pirmo mēģinājumu un nezinājām, vai tas vispār sadarēs kopā. Sākām spēlēt un sapratām, ka klavesīns tur vienkārši brīnišķīgi iederas, izveidojām veselu programmu.

Ieteicu, ka kādu skaņdarbu varētu arī tīrā veidā a cappella atskaņot, bez klavesīna, bet visi teica “nē, nē, mēs atstāsim, jo mums tas palīdz”. Ja ņem vēsturisko pusi, mums jāsaprot, ka bija ļoti liela kultūras mijiedarbība starp pareizticību un katolicismu. Mūsu programmā galvenais komponists ir Mikolajs Diļeckis, un ir zināms, ka viņš mācījies Viļņā, kad tā teritoriāli bija daļa no Polijas un Lietuvas apvienības, kur ietilpa arī Ukrainas teritorijas, cik zinu, arī Kijeva. Tā bija ļoti liela kultūras apmaiņa. Dileckis mācījās pie poļu komponista, kas bija katolis, un katoļu tradīcija baznīcas mūzikā 17. gs. iekļāva instrumentus. Kad mēs sākām muzicēt, sapratām, ka klavesīna partija, kas ir basso continuo, šajā mūzikā iederas ļoti labi, ārkārtīgi viegli, man liekas, arī mākslinieciski tas ir bagātinājis skanējumu. Serhijs man vienkārši iedeva šo ukraiņu skaņdarbu partitūras, es pati savu partiju izdomāju, izkopu un tad mēs salikām to kopā un redzējām, ka tas tiešām strādā. Es gan kā klavesīniste esmu apguvusi eiropiešu continuo, un par cik tas iederas, var teikt, ka muzikāli tas viss nāk no viena avota.

Koncerta apmeklējumam klātienē var pieteikties pa tālruni 67206734 (darbdienās) vai e-pastu lr3koncerts@latvijasradio.lv. Ierašanās Latvijas Radio (Doma laukumā 8) 19.februārī no plkst. 17.30, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Koncertu varēs klausīties LR3 "Klasika" ēterā un skatīties "Klasikas" mājaslapā https://ej.uz/tiesraide-Ældmusic