LSM ziņās: Pēc 30 gadu pārtraukuma Rīgā atgriežas harismātiskā gruzīnu pianiste Virsaladze


Pēc 30 gadu pārtraukuma Rīgā viesosies harismātiskā gruzīnu pianiste Eliso Virsaladze: 1. decembrī Lielajā ģildē pasaulslavenā māksliniece sniegs solokoncertu, bet 2. un 3. decembrī – meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Uz Latviju savu profesori aicinājis viņas bijušais audzēknis – pianists un koncertaģentūras "Impresario Baltica" vadītājs Artūrs Cingujevs.

"Esmu ļoti priecīgs, ka šis koncerts beidzot notiks," neslēpj pianists. "To esmu ilgi gatavojis – kopš 2014. gada, kad atklāju savu koncertaģentūru, par to visu laiku esmu domājis, visu laiku esmu sazinājies ar profesori, kad būtu īstais brīdis viņai atbraukt uz Latviju. Nu šis brīdis beidzot pienācis, turklāt

interesanti sakritis – un absolūti neapzināti! – ka manas koncertaģentūras pirmais koncerts izskanēja precīzi pirms pieciem gadiem 1. decembrī.

Toreiz koncerts notika Mazajā ģildē, un šajā koncertā uzstājās profesores Virsaladzes asistents Jakovs Kacnelsons, kuram tagad jau pašam sava klase Maskavas konservatorijā. (..) Tā nu izveidojies skaists cikliskums. Svinam skaistu pirmo piecgadi."

Savu profesori Eliso Virsaladzi, pie kuras mācījies astoņus gadus, Cingujevs raksturo šādi: "Viņa ir unikāla, harismātiska māksliniece ar ļoti spēcīgu personības starojumu. Man bijusi tā laime sadarboties ar dažādām lielām personībām – viņu vidū arī Lazars Bermans, Kšištofs Pendereckis. Protams, visām šāda mēroga personībām ir savs unikālais personības starojums, bet jāteic, ka

tieši profesores Eliso Virsaladzes harisma ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs – nokļūt viņas tuvumā, viņas aurā, ir kas patiesi īpašs. Tu vienkārši iemīlies tajā.

Ar mani tas notika 2004. gadā, kad ar viņu iepazinos – aizbraucu viņai nospēlēt, un tā arī paliku Maskavā. Ļoti spēcīga personība."

Pianists atceras: "Pēdējos Dārziņskolas gadus diezgan intensīvi braukāju pa meistarklasēm – mans mērķis bija atrast pasniedzēju jeb guru, pie kura es ļoti vēlētos studēt. Tolaik, beidzot Dārziņskolu, bija jāraksta kursa darbs par Lista Spāņu rapsodiju, kuru tolaik spēlēju, salīdzinot interpretācijas.

Viena no interpretācijām bija plate ar sarkanu fonu, kur, līdzīgi kā uz 1. decembra afišām, Eliso Virsaladze skatījās ar savu caururbjošo skatienu… No tā jau ir daudz kas pateikts par personību.

Kādās citās meistarklasēs nejauši izstāstīju, cik lielā sajūsmā esmu par šo ierakstu, un man vienkārši pateica – ir iespēja aizbraukt, nospēlēt un iepazīties. Kad aizbraucu, sapratu, ka šis ir tas cilvēks, kuram vēlos sekot. Un šeit nav runa tikai par pedagoģiskajām kvalitātēm – loti svarīga ir tieši personība, kas ir piemērs visai dzīvei: Virsaladze nekad nav baidījusies izteikt savu viedokli, nekad nav baidījusies būt godīga – gan dzīvē, gan pret cilvēkiem, pret audzēkņiem, arī mūzikā. Tas viss ir saistīts –

mēs, mūziķi, uz skatuves esam kaili. Pat tie, kuri domā, ka spēj mānīties uz skatuves, - tas nav iespējams.

Protams, varbūt daļa cilvēku notic šim teātrim, bet ir daļa, kas redz cauri."

1. decembra programmā māksliniece iekļāvusi Pētera Čaikovska ciklu "Gadalaiki”, Roberta Šūmaņa Noveleti op. 21 Nr. 8 un Fantāziju op.17, kā arī Sergeja Prokofjeva 5 Sarkasmus op. 17 un Tokātu op. 11.

Vairāk un plašāk šeit!