"Ir prieks pie šī projekta strādāt… Jo man jau vēl bija iespēja satikt pašu Marisu Jansonu, turklāt ar viņu arī sadarboties! Savulaik aicināju viņu uz Operas atklāšanu – abus kopā ar Gidonu Krēmeru. Tas bija lielisks laiks… Braucu klausīties Marisa koncertus Oslo un, protams, Londonā – neizlaidu nevienu! Tas viss šodien ir mūsu dvēselēs, un šobrīd, šajā projektā, notiek personību satikšanās," – tā par rūpīgi gatavoto projektu "Virsotnes. Marisam Jansonam – 80" teic arhitekts un Latvijas Nacionālās bibliotēkas padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jānis Dripe.

Projekta ietvaros ir gan divas norvēģu mākslinieka Hokona Gulvoga (Håkon Gullvåg) gleznu izstādes (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Lielajā ģildē), gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts, kurā solists būs Gidons Krēmers, bet pie diriģenta pults - Andris Poga, gan vēl citi notikumi. Sarunā ar Jāni Dripi – gan par mākslinieka Gulvoga sadarbību ar Marisu Jansonu, gan viņa darbu rokrakstu, gan arī paša Jāņa Dripes spilgtākajiem atmiņu mirkļiem, atceroties Marisu Jansonu.

***

Liene Jakovļeva: Kā īsti ir ar to mūziku un arhitektūru. Ir dažādi viedokļi par sastingšanu – ka arhitektūra, piemēram, ir sastingusi mūzika. Kāds ir jūsējais?

Jānis Dripe: Tagad mūsu bibliotēka ir "sastindzis" kultūras piemineklis – kopš vasaras tā listēta kā kultūras piemineklis. Bet tiešām – šodien runāsim par mūziku un mākslu.

Uzreiz jāakcentē tā izcilā sakritība: ka slavenais norvēģu mākslinieks Hokons Gulvogs Marisu Jansonu sāka portretēt Marisa lieliskās Oslo karjeras beigu posmā – brīdī, kad 23 gadi jau bija pavadīti šajā ziemeļu galvaspilsētā. Tā sagadīšanās pasaule ir tik maza!

Mēs ar Hokonu, varētu teikt, esam draugi, un šobrīd Marisa Jansona portretu kolekcija Rīgā tiks izstādīta divās vietās: neliela ekspozīcija būs Lielajā ģildē – sakarā ar īpašo Marisam Jansonam veltīto koncertu, un nopietnāka izstāde, iekļaujot arī Hokona gleznojumus par Ibsena "Pēra Ginta" tēmu un Hamsuna "Pāna" tēmu, būs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un to varēs skatīt līdz pat 2. februārim. 

14. janvāris ir Marisa Jansona dzimšanas diena, savukārt 1. Decembris – viņa aiziešanas diena. Un tad nu pa vidu – 8. decembrī – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Gidons Krēmers piedāvās koncertu ar Andri Pogu pie diriģenta pults ar īpašu programmu. Jāni, vai zināt to, kāpēc Hokonam Gulvogam bija interese portretēt tieši Marisu Jansonu?

Tā ir interesanta sakritība.

Vienā brīdī mākslinieks pievērsās kultūras cilvēku portretējumiem, un šie portreti Norvēģijā ieguva pat skandalozu slavu, jo viņš nav tradicionāls mākslinieks, kurš visu rūpīgi izzīmē – viņš reizēm ir mazliet sirreāls, reizēm abstrakts. Hokons portretējis virkni izcilu mūziķu, un arī Norvēģijas karalieni Sonju un karali Haroldu. Un vienā brīdī pienāca arī Marisa Jansona laiks. 

Un tas, protams, bija laiks, kad Mariss Jansons strādāja tieši Oslo.

Jā, Oslo posma nobeigumā – ar 2002. gadu ir datētas visas Hokona skices. Skaisti ir skatīties tos pierakstus – Oslo koncertnams, Mariss Jansons, datums, laiks, skice, pēc tam – portrets. Tā ka

caur Hokona gleznotajiem portretiem varam pavisam no cita rakursa paskatīties uz mūsu visu mīlētā diriģenta Marisa Jansona daiļradi, un man liekas, ka tas mums pat ir tāds skaists pienākums. Līdz ar to arī lēmu šo projektu kaut kā virzīt, un man ir patiess prieks par atsaucību, ko izrādījusi Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Un vēl kāda sakritība: būs arī Elīzes Botnesas (Elise Båtnes, Oslo) koncerti – viņa ir Oslo filharmoniskā orķestra koncertmeistare. Starp citu, viņi abi ar Hokonu dzimuši un laiku pavadījuši Tronheimā. 

Vai māksliniekam Hokonam Gulvogam bija iespēja sēdēt arī Marisa Jansona mēģinājumos? Vai zināt, kādas ir aizkulises portretu tapšanai?

Tieši tā! Viņi skaisti vienojās ar maestro Marisu Jansonu. Starp citu,

Mariss Jansons sākumā teicis: "Ak, Hokon, es ļoti cienu tavu mākslu, bet nemaz neesmu pārliecināts, vai gribētu būt portretējamā persona…"

Jo, kā jau minēju, Hokona maniere ir īpatnēja. Taču maestro tomēr piekrita, un abu sadarbība esot izvērtusies ļoti skaista un patīkama, jo, kā jau mēs zinām, Marisam piemita labestības gēns – viņš bija ļoti atvērts, empātisks pret cilvēkiem. Un, ja viņš reiz bija piekritis kaut ko darīt, tad viņš to darīja tik nopietni, tik atvērtu sirdi, ka rezultāts nevarēja izpalikt. 

Vai tās ir gleznas eļļas tehnikā? Un vai Mariss Jansons ar rezultātu bija  apmierināts?

Kopumā ir daudz skiču, arī eļļas tehnikā, tāpat ir daudz zīmuļu skiču, bet pamatā – jā, tās ir gleznas. Lielākie portreti ir 1,40 m x 1,40 m. Un tā ir vesela sērija. Abi beigās bijuši ļoti gandarīti par to. Hokona daiļrade un tas, kā viņš portretējis karali un karalieni – līdzīgā manierē, kā jūs redzat Marisu Jansonu – tas nav reālisms, tas nav Miervaldis Polis vai Līga Purmale, tas ir mazliet cits veids. Un interesanti, ka

Hokonam bijušas izstādes arī Ķīnā. Un kāds Ķīnas mākslas kritiķis teicis tā: "Ja kāds no Ķīnas līderiem atļautos, ka viņa portrets ir TĀ traktēts kā Norvēģijas karaļa portrets, tad es saprastu, ka mūsu valstī ir iestājusies demokrātija."

Pagaidām no Hokona mākslas esmu redzējusi tikai koncerta vizuālo attēlu, kurā izmantota viena no viņa gleznām. Es teiktu, ka maestro Marisa Jansona tēls tajā ir tāds kā izjaukts, izgrūstīts, tāds, itin kā īsti neturētos kopā, itin kā no kādiem gabaliņiem sastāvošs, varbūt parādot to, ka neviens no mums nav viengabalains, spoži balts un apaļš kā ola.

Jūs gandrīz citējat mākslinieku! (smejas) Jo tad,

kad mēs ar Hokonu runājām par šiem portretiem, viņš teica – tā personība mūsos ir tik sadalīta... Mūsos mājo bērnības atmiņas, visādas sirreālas ainas, ko viņš arī, starp citu, ir izmantojis daudzos ciklos – bērnības atmiņu pārcēlumus. Katram no mums bijuši savi pārdzīvojumi, savi dēmoni, savi sapņi. Hokons mēģina tos ietvert savos portretos.

Tai pašā laikā viņš arī atzīst, ka dažos gleznojumos svarīgs bijis tikai žests, dažos gleznojumos svarīga tikai absolūtā koncentrācija uz noti, uz momentu. Tādi mēs esam – sadalīti un daudzslāņaini. 

Bukletā ir gleznas, kurās Marisa seju noteikti nevar atpazīt…

Bet

dažās savukārt Mariss Jansons ir absolūti kā dzīvs! Jā, tāda ir šī mākslinieka pieeja, un mēs arī vēl nemaz nezinām, kuri portreti galu galā tiks izstādīti – vai tie, kuros viegli atpazīstam Marisu Jansonu, vai tie, kuri ir konceptuālāki. Tas patlaban ir procesā.

Mākslinieks ir jau ieradies Rīgā un sirsnīgi strādā pie abām ekspozīcijām. 

Vairāk – audioierakstā.

***

9. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē tiks atklāta diriģenta Marisa Jansona (1943–2019) 80. jubilejai veltīta izstāde "Virsotnes. Marisam Jansonam – 80", kurā būs apskatāmas norvēģu mākslinieka Hokona Gulvoga (Håkon Gullvåg) gleznas. Izstāde būs skatāma līdz pat nākamā gada 2. februārim, apmeklētājiem piedāvājot unikālu ieskatu Marisa Jansona dzīvē un viņa nozīmīgajā ieguldījumā pasaules mūzikas kultūrā.

Mariss Jansons, dzimis 1943. gadā, ir viens no spilgtākajiem latviešu diriģentiem, kura darbība plaši atzīta gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Viņš bija Oslo filharmoniskā orķestra galvenais diriģents no 1979. līdz 2002. gadam, laikā, kad sasniedza starptautiskas atzinības virsotnes. Šajā laikā pazīstamais norvēģu mākslinieks Hokons Gulvogs radīja Marisa Jansona portretu sēriju, kas apliecina dziļu abu mākslinieku savstarpējo cieņu un sadarbību. Šīs gleznas, kopā ar norvēģu literatūras klasikas ilustrācijām, būs skatāmas izstādē, sniedzot bagātinātu ieskatu mūziķa dzīvē un darbībā.

Izstādes atklāšana 9. decembrī plkst. 14.00 būs svinīgs notikums, kurā piedalīsies arī pats Hokons Gulvogs.

Papildus gleznu ekspozīcijai apmeklētājiem būs iespēja uzzināt interesantus faktus no Marisa Jansona biogrāfijas un skatīties videoprojekcijas, kas akcentēs viņa laiku Oslo. Šie materiāli sniegs iespēju labāk izprast Marisa Jansona nozīmi un ieguldījumu mūzikas vēsturē.

Marisa Jansona izcilais darbs pasaules mūzikas kultūrā ir bijis pamats plašākam 80. gadskārtas projektam. Šajā projektā piedalās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Latvijas Televīzija, Latvijas vēstniecība Oslo un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Projektu atbalsta arī atsevišķi Norvēģijas uzņēmumi Latvijā. Šī sadarbība ir devusi iespēju godināt Maestro Marisa Jansona gadu ar dažādiem pasākumiem, kas akcentē viņa mantojumu.

8. decembra vakarā Lielajā ģildē notiks Marisam Jansonam veltīts koncerts, kurā piedalīsies pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers, pie diriģenta pults būs Andris Poga. Koncertā skanēs Sofijas Gubaiduļinas vijoļkoncerts Offertorium un Johannesa Brāmsa Otrā simfonija. 

Savukārt Latvijas Televīzija 9. decembrī demonstrēs Pītera Maniuras (Peter Maniuara) veidoto filmu "Mariss Jansons. A Tale of Four Orchestras", kas ir vēl viens nozīmīgs solis, lai godinātu un saglabātu Marisa Jansona mantojumu mūzikas vēsturē.