Diriģentam Jānim Ozolam gada nogale ir ļoti darbīgs laiks. Vēl spilgtā atmiņā ir kopā ar Mārupes novada jaukto kori "Maska" šoruden piedzīvotais Dienvidkorejas pilsētā Busanā, kad izcīnīta uzvara starptautiskā kormūzikas festivālā "Busan Choral Festival and Competiton", iegūstot gan galveno balvu, gan 1. vietu tautas un klasiskās mūzikas kategorijās, kā arī labākā diriģenta balvu.

Šobrīd notiek darbs pie jaunas koncertprogrammas, kas 14. decembrī izskanēs Dzintaru koncertzālē ar rokgrupas “Pērkons” dziesmām un Ziemassvētku melodijām no vokālās grupas “Cosmos” repertuāra.

Sarunā ar Jāni Ozolu -  par uzvaras lauru eiforiju pēc panākumiem konkursā, atmiņām par Juri Kulakovu un grupā " Cosmos" pavadīto laiku, šī brīža situāciju korī "Maska" un iecerēm, kas saistītas ar Starptautiskais Baltijas jūras koru konkursu un konkursu Europa Cantat Liepājā.

Jānis Ozols: Šis ir bijis ļoti labs gads. Bijuši arī vairāki braucieni, ir būts Amerikā, Japānā, Korejā… Novembra beigās uzzinājām, ka

konkurss Europa Cantat 2027. gadā notiks Liepājā. Tas ir vēl viens sapnis, kas piepildījies šogad. Tik daudz sapņu ir piepildījies, bet problēma ir tā, ka ir jāsāk strādāt, jo 2027. gadā konkursam ir jānotiek.

Līdz šim tas bija tikai ceļš uz to, es visur braucu, ar visiem runāju, reklamēju. Tagad jāsāk domāt, kā mēs to izdarīsim, jo plānojam uzņemt 4000 dziedātāju no visas pasaules.Būs koncerti, meistarklases. Liepājā izmitināt 4000 cilvēku - kur un kā? Pietiek sapņot, jāsāk darīt. (..) Liepāja ir fantastiska pilsēta. Jūrmala un Liepāja - divas piejūras pilsētas ar baltajām smiltīm. Kas var būt skaistāk, kā mūsu ārzemju viesiem rādīt tik skaistu Latviju!

Teici, ka tagad gan jāsāk strādāt, bet man jau liekas, ka tu nekad no darba neesi īpaši izvairījies. Nupat kādā televīzijas pārraidē redzēju “Masku” dziedam un ieraudzīju tik daudz jaunu seju. Tev nav problēmu ar dziedātājiem?

 Ir. Nesen viens diriģents prasīja, vai ir tā, ka kādreiz kaut kā nav. Es teicu - jā, regulāri. Šoreiz mums vajag tenorus. Bija, kad vajadzēja zemos basus. Viņi atnāca, tad atkal nebija baritonu. Ar meitenēm pārsvarā ir bijis labi, bet ar puišiem…

Tenori, ja gribat dziedāt kolosālā korī - nākamgad jubilejas sezona, nāciet uz “Masku”! Būs jautri.

Redz, mēs mēģinām Piņķos, mēs neesam Rīgas koris. Daļa mums ir piņķēnieki un mārupieši, bet, protams, Piņķi nav tik tālu. Daļa brauc no Rīgas, ir pat meitene, kas uz katru mēģinājumu brauc no Līgatnes. Vienu brīdi pat viena japāņu meitene brauca no Ventspils, bet tad viņa saprata, ka ir mazliet par traku. Kā studentam, ja tu esi no Gulbenes atbraucis uz Rīgu, kāpēc braukt uz kaut kādiem Piņķiem? Var “Sōlu”, “Kamēr…”, “Balsis” dabūt tepat Rīgā. Tas ir mūsu lielas izaicinājums. Atšķirībā no tiem koriem, kur uz uzņemšanu atnāk 80 un var izvēlēties, cik gribi, mums parasti atnāk divi, maksimums pieci. Pieci ir ļoti labi. Ir bijušas uzņemšanas, kad atnāk nulle.

Tu jaunajiem dziedātājiem prasi, kāpēc viņi nāk uz “Masku”?

Uzņemšanā tas vienmēr ir gandrīz pirmais jautājums. Tiek uzdota vesela jautājumu ķēdīte, lai iepazītos ar jaunuli, jo visiem koristiem ir interesanti, ir jautājumi.

Kādas ir izplatītākās atbildes?

Ir dažādi, bet vismīļākais jau ir, kad atnāk vietējais - turpat Piņķu skolā mācās meitene, nupat pirms Korejas brauciena atnāca, vēl piecpadsmitgadīga. Es arī prasu - kāpēc? Viņa saka: “Es visu mūžu esmu sapņojusi dziedāt “Maskā””. Viņai 15 gadu, korim 25, bet viņas lielākais sapnis - dziedāt “Maskā”. Tad paliek ļoti silti ap sirsniņu.