LSM ziņās: Apvienības «Penguin Cafe» līderis: Mūziķa instinkts man liek tuvoties klausītājam

Sava jaunā albuma "Handfuls of Night" pasaules tūres ietvaros 11. janvārī pulksten 19.00 koncertzālē “Cēsis” uzstāsies grupa "Penguin Café". Par to, kā no albuma uz albumu mainījies grupas skanējums, par kopīgajiem eksperimentiem un "pingvīnu" zīmīgās skaņu pasaules vēstījumu intervijā Dāvim Eņģelim stāsta grupas dibinātājs Arturs Džefss.

Jaunā albuma skaņdarbi apvienībai raksturīgajā laikmetīgā minimālisma, klasiskās un kamermūzikas skaņu estētikā aktualizē vides jautājumus un pievērš uzmanību apdraudētajām Antarktikas jūrām. Izmantojot vijoles, altu, čellu, kontrabasu, sitamos instrumentus, pianīnu un flīģeli, sintezatoru, harmoniju un citus mūzikas instrumentus, jaunajā tvartā Džefss ar saviem līdzgaitniekiem radījuši virkni spilgtu panorāmisku skaņu ainavu, kam vienlīdz raksturīgs intelektuāls smeldzīgums un emociju dziļums.

Apvienību "Penguin Café" Arturs Džefss radīja 2009. gadā, sasaucot kopā pulciņu talantīgu, bet ļoti atšķirīgu mūziķu, tajā skaitā ‒ grupu "Suede" un "Gorillaz" dalībniekus, lai, desmit gadus pēc sava tēva Saimona Džefsa pāragrās nāves 1997. gadā, atkal skanētu visā pasaulē pazīstamā "Penguin Café Orchestra" mūzika.

Dāvis Eņģelis: Kā no albuma uz albumu mainījusies izpratne par to, kā repetitīvi ritmi, melodiskie motīvi un mūzikas faktūra ietekmē jūsu muzikālo domāšanu?

Arturs Džefss: Kad aizsākām "Penguin Cafe" projektu, centos ar pietāti izturēties pret tām idejām, kuras mūzikā iemiesoja mans tēvs. Sevišķi attiecībā pret instrumentāciju. Bet arī plašākā nozīmē es teiktu, ka tā bija pamatideju meklēšana, ap kurām būvēt visu pārējo, ar kurām rotaļāties. Tas arī ir pārējo mūziķu nopelns, mēs kopā eksperimentējam, meklējam ceļus, kas mums šķiet produktīvi. Beidzamajā laikā, sevišķi jaunākajā albumā, domāju, man bija skaidrāka ideja par to, kur vēlos nonākt, kāds ir mans galamērķis. Līdz ar to darbs ar mūziku bija strukturētāks, sevišķi pašā sākumā. Bet mēs arī turpinājām eksperimentēt.

Klausoties jauno albumu, man likās, ka skanējuma ziņā tas turpina to pasauli, kas bija dzirdama priekšpēdējā albuma noslēdzošajos skaņdarbos. Vai piekrītat šādam novērojumam?

Jā, tieši tāda arī bija mana ideja. Iepriekšējā albumā bija pāris kompozīciju, kas bija, kā lai saka, šļūdoniskākas? Tajās uzsvars bija uz stīgu, klavieru un perkusiju kopskaņu. Galarezultāts bija tāds kā elektriskais orķestris, kas ir pretstats ierastajam "Penguin Cafe Orchestra" skanējumam, kas ietekmējies no folkmūzikas un kurā sitaminstrumenti skan visai haotiski. Šajā albumā vēlējos atgriezties pie otra virziena, radīt noteiktu gaisotni.

Vairāk un plašāk ierakstā!