Andris Poga un LNSO Vecgada koncerts ar svētku sajūtu mūziķiem un klausītājiem

30. decembrī tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika" un no 31. decembra līdz 3. janvāra LNSO mājaslapas sadaļā "Digitālā koncertzāle" būs skatāms un klausāms Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Vecgada koncerts, kura mākslinieciskais vadītājs ir LNSO galvenais diriģents Andris Poga. Viņa vadībā pianists Vestards Šimkus spēlēs solo Franča Lista Fantāzijā par Bēthovena "Atēnu drupu" motīviem" un Džordža Gēršvina Otrajā rapsodijā, savukārt džeza dziedātāja Beāte Zviedre dziedās Džordža Gēršvina melodijas. 

Koncerta ievadā skanēs 2020. gada jubilāra Ludviga van Bēthovena reti skanošā  uvertīra "Vārdadienai", bet programmu turpinās Džordža Gēršvina "Kubas rapsodiju".

Ar diriģentu Andri Pogu tikās Dāvis Eņģelis.

Plānot Vecgada koncertu nemaz nav vieglāk kā koncertu, kas nenotiek svētku sezonā. Kā tev šķiet – bez kā Vecgada koncertā noteikti nevar iztikt?

Bez ogļskābās gāzes burbuļiem! Patiesībā veidot Vecgada koncertu un šādus koncertus, kas ir ārpus sezonas rāmjiem, ir grūtāk. Es te nerunāju par to, ka koncertam būtu jābūt klasiskā, konservatīvā uvertīra-koncerts-simfonija struktūrā, bet, ja repertuāra vai žanru kombinācijās ir vairāk vai mazāk konceptuāla pieeja, tad viennozīmīgi ir daudz vieglāk – arī plānot ilgtermiņā, kas orķestrim un Latvijas mūzikas dzīvei ir svarīgi.

Vecgada un svētku koncertos vispār ir jāņem vērā vairāki faktori: pirmkārt, protams, lai publikai, kas ir zālē, būtu interesanti un rastos svētku sajūta, un lai svētku sajūta būtu arī mūziķiem spēlējot.

Šajā gadījumā publika nebūs zālē, bet attālināti, tāpēc atrast pareizo repertuāru ir vēl divkārt grūts uzdevums. Protams, ka gadu no gada negribas atkārtoties, jo Vecgada koncerts orķestrim ir tradīcija jau daudzu gadu garumā, tāpēc esam centušies navigēt tā, lai nebūtu pārāk daudz atkārtošanās, tajā pašā laikā saglabājot šos šampanieša dzirkstošos burbuļus.

Pandēmijas sākumā vienā no LNSO podkāstiem jūs mēģinājāt iezīmēt iespējamos scenārijus par to, kā mūziķu kolektīviem dzīvot tālāk. Tika izteikta versija, ka varētu profesionāli veidot tiešsaistes koncertus, un šķiet, ka šis ir tas scenārijs, pie kura orķestris ir nonācis.

Tas ir viens no scenārijiem – dzīve ir neparedzama un pandēmija ir neparedzama. Arī mūsu sezonas plānošana bija tāda nemitīga kauliņu pārkārtošana uz spēles galda, jo mēs izveidojām vienu programmas karkasu, rēķinoties, ka vismaz daļa publikas varēs būt zālē. Šis bija plānots kā divdaļīgs koncerts, kura pirmā daļa būtu mazliet klasiskākā formātā, bet otrā daļa tiktu veltīta tikai Džordža Gēršvina mūzikai, bija arī citi iesaistītie: amerikāņu dziedātāja un koris “Kamēr...”. Diezgan laicīgi sapratām, ka objektīvu apstākļu dēļ tas nav reāli izpildāms – nācās pārslēgties uz šo attālināto formātu.

Tad tapa tāda kā hibrīdprogramma, kurā ne velti vēlējāmies saglabāt klasisko daļu – mūsu iecerē šis koncerts bija kā noslēgums Bēthovena jubilejas gadam.

Runājot par profesionāli veidotajiem strīminga koncertiem, ko, starp citu, dara daudzi orķestri arvien biežāk un arvien profesionālāk, – daudz tiek izmantota “YouTube” platforma. Pats esmu skatījies vairākas translācijas gan ar Ķelnes radio, Frankfurtes radio, Hamburgas filharmonijas orķestri. Arī mēs pirmo reizi piedāvāsim produktu, kas nebūs tiešā koncerta minūtē un sekundē pieejams vizuāli – to nofilmēsim 30. decembra vakarā, bet tas būs skatāms no 31. decembra četriem pēcpusdienā līdz pat 3. janvārim tiešsaistē LNSO mājaslapā. Ar to es gribu teikt, ka esam tiešām piedomājuši, lai galarezultāts būtu profesionāli veidots un noslīpēts.